Programmai, kas pēc 20 gadus ilgušām diskusijām cita starpā paredz finansēt arī mākslīgo apaugļošanu, starts tika dots septembrī, taču pacientiem, ja viņi grib saņemt pilnībā apmaksātu apaugļošanu, jāgaida līdz vismaz 1.novembrim, jo procedūras veikšanai nepieciešamie medikamenti tiks kompensēti tikai no šī datuma.. Turklāt potenciālo pacientu skaits, kas pieteikušies šīs programmas palīdzībai, būtiski pārsniedz valsts iespējas. Nauda šogad atvēlēta 50 pāriem. Trīs nedēļu laikā klīnikā EGV, kas ir viena no četrām klīnikām, kura iesaistījusies valsts programmā, pieteikušies vairāk nekā 300 pāri.
„Acīmredzot no 1.novembra līdz 1.janvārim mums būs samērā stingri jāsaspringst, lai varētu izpildīt šo programmu, jo pacientu sagatavošānā paiet apmēram mēnesis, lai veiktu špo procedūru. Tas nozīmē – ja mēs novembrī sākam, tad tikai decembrī varēsim veikt šīs procedūras, un tas nozīmē, ka iespējams, mums būs jāstrādā arī pa Ziemassvētkiem un Jauno gadu,” sacīja klīnikas EGV vadītājs Voldemārs Lejiņš.
Nacionālais veselības dienesta pārstāvji uzsver, ka termiņš, kurā bija plānots uzsākt neauglības ārstēšanas un mākslīgās apaugļošanas programmu, esot 1.novembris. Tas, ka līgumus ar klīnikām izdevies noslēgt ātrāk, dodot iespēju palīdzību jau tagad saņemt tiem, kuri par zālēm ir gatavi maksāt paši. Medikamentu izmaksas vien gan var sasniegt 700 latus. „Tā nav procedūra, kur nevarētu pagaidīt 1-2 mēnešus līdz medikamentiem, jo apjoms šogad nebūs milzīgs, klīnikas šis operācijas varēs izdarīt mierīgi,” sacīja Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube.
Kā norāda Top 10, šogad Mātes un bērna veselības uzlabošanas programmas finansējums ir 1,1 miljons latu. Tas paredzēts ne vien neauglības jautājumu risināšanai, bet arī papildu izmeklējumu ieviešanai grūtniecēm. Tāpat palielināta samaksa ginekologiem un vecmātēm par grūtnieču aprūpi, un tas veicinājis privāti praktizējošu mediķu iesaisti valsts apmaksātajā grūtnieču aprūpē.
Programma daļēji kompensē zāles grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un bērniem līdz divu gadu vecumam. Tā saucamajā M jeb mātes un bērna veselības sarakstā iekļauti visi zāļu reģistrā pieejamie recepšu medikamenti. Kompensācijas apjoms – 25% grūtniecēm un māmiņām, 50% - bērniem.
Šo medikamentu saraksts izraisījis ārstu un farmaceitu interešu sadursmi. „Tur ir iekļuvuši arī medikamenti, kas principā ir piemēram, paredzēti tikai vīriešu slimību ārstēšanai – labdabīga prostatas hiperplāzija un prostatas vēzis, vai zāles, kas ir krūts vēža ārstēšanai sievietēm, pēc menopauzes iestāšanās, vai arī zāles, kuru lietošana, kuru lietošana jaunajām māmiņām, bērniem un grūtniecēm būtu absolūti aizliegta,” norāda Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvis Valdis Pirsko. Savukārt mediķi uzsver, ka atbildību par zāļu izrakstīšanu uzņemas ārsts.
Nacionālais veselības dienests, kas veidojis kompensējamo zāļu sarakstu, farmaceitu pārmetumus noraida. „Ne vienmēr ir tikai plika indikācija, kad tiek nozīmēta zāļu lietošana. Ir gadījumi, kad tās indikācijas tiek individuāli skatītas un mēs, ierēdņi – birokrāti nevaram vilkt ar ķesksīti, kura zāļe tieši derēs 24 ar pusi mēnešu vai 22 mēnešu bērnam,” skaidroja Taube.
M sarakstā visas recepšu zāles, neatkrīgi no iepriekšminētajiem kritērijiem, iekļautas ar nolūku - tas bijis veiksmīgs līdzeklis, kā spiest uz leju sarakstā iekļauto medikamentu cenas. Tieši to Nacionālais veselības dienests uzskata par patieso cēloni farmaceitu raizēm.
Tāpat joprojām grūtnieces nevar saņemt šogad solītos papildus ultrasonogrāfijas izmeklējumus. Tie būs pieejami tikai no 1.janvāra, jo ārstu asociācijas vēlas nodrošināt, ka par valsts naudu ultrasonogrāfiju var veikt tikai sertificēti speciālisti, izmantojot sertificētas iekārtas.
Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka šīs aizķeršanās ir nebūtiskas. „Latvijā nav sevišķi tipiska situācija, kad nepilna gada laikā ir gan izstrādāta, gan ieviesta un finansēta programma. Es to vērtēju kā ļoti lielu panākumu Latvijā,” sacīja Circene.