Par veselības aprūpes problēmām, mūžīgo finanšu badu un situācijas uzlabošanas potenciālajiem risinājumiem Guntars Gūte sarunājas ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.
Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. Un pārāk spēcīgs stress mēdz radīt pretējo efektu, turklāt, piedzīvots ilgtermiņā, tas var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai.
Gada sākums ikreiz saistīts ar paveicamā plānošanu kā profesionālajā jomā, tā privātajā dzīvē, kur nereti solām vairāk lasīt grāmatas, biežāk apciemot gados vecos radiniekus un noteikti pievērst milzīgu uzmanību savai veselībai. Abi pirmie punkti ir izpildāmi, atlicinot tam laiku, bet pievēršanās veselībai, veselīgam dzīvesveidam gan prasa uzņēmību, pacietību un arī zināšanas. Tiesa, ir daži konkrēti soļi, ko savas veselības un labsajūtas labā varam veikt uzreiz.
Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.
Vispārīgas saslimšanas gadījumā 31% Latvijas iedzīvotāju primāri vajadzīgo iegādājas aptiekā vēl 35% ir to jau sagatavojuši rezervē mājas aptieciņā, bet atšķiras viņu izpratne par veseļošanās procesu – lietot medikamentus un palikt mājās, pilnībā atpūšoties, vai tomēr strādāt, mācīties attālināti vai pat turpināt ikdienas gaitas sabiedrībā, liecina Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat aptaujas dati. Turklāt aptauja atklāj, ka 10% respondentu izjūt vainas vai pienākuma apziņu saslimšanas dēļ un tāpēc turpina attālinātu darbu vai mācības.
Šosezon turpina strauji izplatīties dažādi augšējo elpceļu vīrusi – gan tie, ko saucam par parastu saaukstēšanos, gan tie, kas pievērš vairāk uzmanības un rada nopietnākas problēmas, piemēram, gripa vai mazuļiem bīstamais respiratori sincitiālais vīruss. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties – stāsta ģimenes ārste un dežūrārste Veselības centru apvienībā Kristīne Astra un Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza.
Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) ir izplatīts elpceļu vīruss, kas parasti izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus. Lai gan lielākā daļa cilvēku atveseļojas nedēļas vai divu laikā, RSV var izraisīt arī smagu saslimšanu, īpaši zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un hronisko slimību pacientiem. Šobrīd ir palielinājies ģimenes ārstu apmeklējumu un hospitalizāciju skaits ar RSV saistītiem gadījumiem, tādēļ ir vērts noskaidrot par šo vīrusu vairāk.
"Iedodiet kaut ko pret migrēnu!" ir lūgums, ko tik mulsinoši bieži aptiekā dzird farmaceiti. Taču – vai katras galvassāpes ir migrēna – palīdz noskaidrot neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņa un Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.