Mērs aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldībā patlaban notiek darbs pie 2020.gada budžeta sagatavošanas. Politiķi aktīvu darbu pie šī jautājuma sākšot nākamnedēļ, 14.janvārī, kad gaidāma Budžeta komisijas sēde, kurā tiks apspriests vietvaras galvenais finanšu dokuments.
"Pagaidām nevarētu teikt, ka domes koalīcijā kaut kas notiktu. Strādājam normālā režīmā. Domāju, ka budžeta projekts veidojas diezgan labs, jo ir diezgan labi iedzīvotāju ienākumu nodokļa rādītāji," sacīja mērs.
Burovs apgalvoja, ka šī gada budžeta projekts paredz saglabāt visas sabiedriskā transporta atlaides, bezmaksas ēdināšanu skolēniem, jaunu pilsētas apstādījumu programmu, piesārņoto vietu attīrīšanas programmu un citas lietas. Tāpat varētu tikt ieviesta deputātu bloka Rīgai! iecere palielināt bērnu piedzimšanas pabalstu, taču vēl notiekot diskusijas par to, par cik lielu summu.
Taujāts, vai budžetu varētu pieņemt, neraugoties uz to, ka vairākās nozaru komitejās koalīcijai nav balsu pārsvara, mērs sacīja, ka galvenais ir dokumentu apstiprināt Budžeta komisijā, Finanšu un administrācijas lietu komitejā, kā arī domes sēdē. Burovs sacīja, ka neredz iemeslu, kādēļ koalīcijas partneri varētu budžeta projektu neatbalstīt.
Burovs uzskata, ka koalīcijas darbu nav ietekmējušas jaunā domes kapitālsabiedrību pārvaldnieka Jura Radzeviča (GKR) aktivitātes SIA Rīgas satiksme, kur no amata, iespējams, varētu tikt atlaists vicemēra Druvja Kleina ieceltais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.
"Es negribu vainot Kleinu par pieņemtajiem lēmumiem. Ja padomes priekšsēdētājs nav sakārtojis darba dokumentus par valdes konkursa procesu, tad jautājums ir par padomes darbu, nevis Kleina lēmumiem," sacīja mērs, norādot, ka arī Radzeviča plāns vicemēra rīcību pārbaudīt ar prokuratūras starpniecību neesot vērtējams kā drauds, jo, "ja reiz visi lēmumi bijuši likumīgi, nevajadzētu būt pamatam uztraukumam".
Burovs sacīja, ka saprot, ka katrs partneris grib uzņemties atbildību par kādu pašvaldības darba jomu, taču jauno normatīvo aktu izmaiņu, kuru rezultātā par kapitāldaļu turētāju kļuva Radzevičs, mērķis ir "noņemt politizāciju". "Tādēļ domei nevajadzētu visu formāli nodot izpilddirektoram, bet patiesībā aiz muguras vienalga visu pārdalīt," sprieda priekšsēdētājs. Radzeviču gan nav pamata uzskatīt par politiski neitrālu amatpersonu, jo viņš ir Burova pārstāvētās partijas Gods kalpot Rīgai valdes loceklis.
Taujāts, vai koalīcijas līgums tomēr neparedzēja sadalīt atbildības jomas par uzņēmumiem starp partneriem, Burovs sacīja, ka līgumā bija atrunāts, ka Radzevičam varētu būt kāds vietnieks, taču par to runas varot būt tikai pēc budžeta apstiprināšanas. Vietnieku Radzevičs sev var izraudzīties pats, nevis dome.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka koalīcijas partneru neapmierinātība ar priekšsēdētāja darbu turpina pieaugt, un, nespējot vienoties par koalīcijas līguma izpildi, kārtējo reizi varētu sašūpoties Rīgas domes koalīcija.
BUR-OFF !