Kā jau vēstīts, lēmums par šāda bataljona izveidi tika pieņemts trešdien Rīgā, savukārt ceturtdien Igaunijas Aizsardzības ministrija publiskojusi sīkāku informāciju par paredzēto bataljonu.
Baltijas valstu bataljons tiks veidots uz Igaunijas Izlūkbataljona bāzes, un to vadīs pašreizējais Izlūkbataljona komandieris Andruss Merilo. Latvija un Lietuva bataljonam piešķirs pa vienai kājnieku rotai, kā arī sapieru un prettanku vienības, militāros policistus un gaisa atbalsta uguns koriģētājus.
Kā skaidroja Igaunijas aizsardzības spēku galvenais komandieris ģenerālmajors Riho Terrass, vienota bataljona izveide ir spēcīgs apliecinājums Baltijas valstu sadarbības spējām.
"Sabiedrotie un partneri Igauniju, Latviju un Lietuvu uzskata par vienotu drošības reģionu. Kopīga bataljona izveide apliecina, ka mēs varam ātri apvienot savus spēkus un ieviest plānus galvenā štāba un apakšvienību līmenī," norādīja Terrass.
Bataljona darbība sāksies ar gatavošanos posmu 2014.gadā. 2015.gadā vienību apmācība notiks arī sauszemes spēku mācībās "Saber Strike", kā arī Spānijā paredzētajās mācībās "Trident Junctur", turklāt Baltijas valstu spēki piedalīsies arī manevros, kurus rīkos kāda no tām atsevišķi.
Šī ir jau trešā reize, kad Baltijas valstis veido kopīgu bataljonu. Pirmais pastāvēja no 1994. līdz 2003.gadam, bet 2010.gadā Baltijas valstis ar kopīgu bataljonu piedalījās NATO reaģēšanas spēku rotācijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks šodien Latvijas Radio (LR) pastāstīja, ka bataljons nebāzēsies vienā vietā, taču plāno intensīvi sanākt kopā, lai kopīgi strādātu un reaģētu. Bataljona iesaisti kādās operācijās pagaidām ir grūti prognozēt, jo šobrīd nevar pateikt, kādi izaicinājumi pasaulē būs 2016.gadā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks atvaļinātais pulkvedis Raimonds Rublovskis LR atzina, ka var veidot gan vienotu bataljonu, gan vienotu armiju, taču jautājums ir, vai trīs nelielas valstis ir spējīgas panākt kaujas spējas, kuras ir aktuālas 21.gadsimta drošības vidē, kad lielvalstu armijām ir pieejamas attīstītas tehnoloģijas.
Bataljonu var veidot, taču tā ir samērā neliela taktiska vienība. Ja skatās no militārās teorijas viedokļa, brigāde ir zemākā taktiskā vienība, ar kuru darbojas militārās operācijās, un bataljons ir daļa no brigādes. Ja bataljons ir multinacionāls un tas iekļausies vēl lielākā militārā veidojumā, kur vēl būs citas valstis, tas sarežģīs "komandvadības ķēdi un nacionālais suverenitātes jautājums paliks aktuāls", norādīja Rublovskis.
"Politiski šī ideja ir laba, taču cits jautājums, kāda tam būs specifisku militāro spēju pievienotā vērtība. Pati ideja ir laba, jo šāda sadarbība jau ir bijusi 90.gados ar "Baltbat" bataljonu. Jautājums ir, kādi būs taktiskie ieguvumi un kādas reālas kaujas spējas iegūs visas trīs valstis," piebilda Rublovskis.