"Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?" savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. "Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs," skaidro Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau pieminētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.
Štāls atgādina, ka Latvijā kopš šā gada jau ir ieviests minimālās algas nodoklis, ja attiecīgajā uzņēmumā nav neviena darbinieka un valdes locekļi par savu darbu nesaņem atlīdzību, bet kopējais apgrozījums 2014. gadā ir lielāks par 12 678 eiro. "Latvijā pat īstenībā nevajag kādu speciālu minimālo algu celtniekiem, jo, lai noteiktu atšķirīgu minimālu darba samaksu kādā konkrētā nozarē, slēdzama ģenerālvienošanās starp darba devēju organizāciju (organizāciju apvienību) un darbinieku arodorganizāciju," norāda Štāls. Viņš savu sacīto pamato ar Darba likumā paredzēto. (Ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku vai ja viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, tad ģenerālvienošanās, kuru noslēgusi darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku arodbiedrību apvienība (savienība), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Latvijas Vēstnesī, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.) "Tātad instruments Latvijā ir līdzīgs tam, kāds ir Norvēģijā un Beļģijā, ir vajadzīga tikai gribēšana minēto ģenerālvienošanos īstenot," secina Štāls.
Plašāk lasiet pirmdienas, 18.augusta, laikrakstā Dienas Bizness.