Taču minētie nelaimes gadījumi un to sekas nav šķērslis SIA RE&RE tikt pie apjomīgiem pasūtījumiem, un arī reputācija kā kritērijs publiskajos iepirkumos, par spīti pēdējo gadu notikumiem, netiek vērtēts.
Pastāvīgais SIA RE&RE klients ir Rīgas domes Īpašuma departaments (RDĪD) – neviena cita iestāde tik bieži neizmanto tieši šī būvuzņēmēja pakalpojumus visa veida būvniecības un renovācijas darbiem. Pašlaik ienesīgākā ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, kur līdzās vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtajam pamata līgumam regulāri parādās nepieciešamība pēc papildu pakalpojumiem. RDĪD pārstāve Baiba Gailīte kontekstā ar atklātajiem defektiem PSKUS jaunā korpusa būvniecībā uzsver, ka SIA RE&RE veikuma kvalitāte muzejā un citos objektos tiekot rūpīgi kontrolēta un "departamentam šobrīd nav iemesla apsvērt sadarbības pārtraukšanu ar minētajiem būvkomersantiem, un darbu izpilde departamenta objektos nekādā veidā nav saistāma ar minēto būvkomersantu darbību citu pasūtītāju objektos".
Darbi turpinās arī PSKUS – Veselības ministrijas (VM) pārstāve Lāsma Sīle atklāj, ka būvlaukums sadalīts vairākos sektoros un tur, kur pilnsabiedrība SBRE defektus novērsusi, atsākušies būvdarbi, savukārt citos korpusos turpinoties kļūdu labošana. Valdība šim mērķim martā piešķīra papildu 16 miljonu eiro, un tas nozīmē, ka nepilnību novēršanu daļēji sponsorē nodokļu maksātāji.
Paralēli SIA RE&RE darbiniekiem šomēnes jāķeras pie Olaines cietuma jaunā korpusa jeb Atkarīgo rehabilitācijas centra būvniecības, Dienu informē Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP). Pie šī pasūtījuma SIA RE&RE kā zemākās cenas piedāvātāja tika gadu pēc Zolitūdes traģēdijas. IeVP Olaines cietuma jaunās nodaļas izveides projekta vadītājs Māris Luste norāda, ka būves drošības ekspertīze tikusi veikta arī skiču izstrādes stadijā: "Līgums nosaka, ka uzņēmējs uzņemas atbildību par visu darbu gaitā izmantoto metožu un veikto darbību un to rezultāta atbilstību, stabilitāti un drošību."
Formāli iemesli, lai pārmestu valsts un pašvaldību iestādēm SIA RE&RE nolīgšanu sabiedrisku būvju celtniecībai, nepastāv, jo traģiskākā no negadījumiem – lielveikala Maxima ēkas jumta sabrukšana, zem kura dzīvību zaudēja 54 cilvēki, – izmeklēšana vēl turpinās un līdz šim aizturēto vidū nav bijis būvuzņēmuma darbinieku. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda bija norādījusi: "Ja ir tādi projekti kā Rīgas pils un Maxima, uzņēmums nevar pretendēt kādu laika periodu uz šādu objektu būvniecību un valsts pasūtījumu."
Viņa gan atzīmēja, ka melnajā sarakstā uzņēmums būtu iekļaujams vienīgi gadījumā, ja tiktu pierādīti pārkāpumi celtniecības materiālu izmantošanā vai būvniecības procesā. Būvkomersantu klasifikatoru Ekonomikas ministrija gan vēl nav ieviesusi.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu Traģēdijas nenonāvē biznesu pirmdienas, 18.maija laikrakstā Diena!