Viņš arī norāda, ka situācija veselības aprūpē jau piecus gadus ir katastrofāla. Turklāt ir nepieņemami, ka veselības nozares budžeta finansējums nākamgad samazināsies līdz 2,9% no IKP. Šogad veselības nozares budžeta finansējums ir 3,2% no IKP. Latvija ierindojas pēdējo valstu vidū Eiropā ar viszemākajiem valdības izdevumiem veselības funkciju nodrošināšanai. Mediķi prasījuši palielināt veselības budžeta finansējumu 2014.gadā līdz 4,5% no IKP.
Slimnīcas un mediķi iebilst ne vien pret nepietiekamo finansējumu, bet arī to, kā tas tiek dalīts. Novembra sākumā slimnīcu biedrība norādīja, ka "Veselības ministrijas prioritātes joprojām ir mākslīgā apaugļošana, veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošana, tostarp labi pelnošām privātām klīnikām, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu noma un tamlīdzīgi. Tikmēr slimnīcas slīgst parādos, jo ilgstoši sniedz medicīnisko palīdzību daudz lielākam pacientu skaitam, nekā Veselības ministrija plānojusi, sadalot finanšu līdzekļus".
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) gan ir citās domās. "2014.gada veselības nozares budžets pirmo reizi pēc vairāku gadu pārtraukuma nav mazāks par 2013.gada budžetu ar visiem finansējuma papildinājumiem, par ko valdība lēma šī gada laikā. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejamāki - ārstniecības iestādes varēs vieglāk plānot pakalpojumu sniegšanu visa gada garumā, savukārt pacientiem būs mazākas rindas."
Līdz šim ap 54% valsts budžeta finansējuma saņēmušas universitātes slimnīcas, 30% - reģionālās, bet 16% no stacionāro pakalpojumu finansējuma novirzīti pārējām slimnīcām, kas ir specializētas vai aprūpes slimnīcas.
Pilnu rakstu Strīdi nerims arī 2014.gadā lasiet pirmdienas, 25.novembra, laikrakstā Dienas bizness!