Viņa norādīja, ka par aptuveni 5 miljoniem latu pieaugs finansējums ambulatorai un stacionārai aprūpei, tāpat vairāk līdzekļu būs pieejams kompensējamiem medikamentiem, kā arī specializētajai veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Kopumā Veselības ministrijas budžets tiek plānots 457 miljonu latu apmēra, savukārt pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēti 446 miljoni latu. Budžeta projektā ambulatorai un stacionārai aprūpei paredzēti aptuveni 260,2 miljoni latu, kompensējamiem medikamentiem - 75 miljoni latu, savukārt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai - 30,28 miljoni latu.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu sadarbības iestādi šogad pārņēma Finanšu ministrijas Centrālo finanšu un līgumu aģentūra, līdz ar to Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzekļi 32 miljonu apjomā Veselības ministrijas budžetā vairs neparādās, bet saglabājas nozares rīcībā, uzsvēra Circene.
Taču šogad veselības nozarei tika piešķirts papildu finansējums 12,7 miljonu latu apmērā, lai segtu deficītu galvenokārt ambulatorajā veselības aprūpē un medikamentu iegādei. Taujāta, vai nākamā gada budžeta projekts nozīmē to, ka salīdzinājumā ar šā gada kopējo finansējumu ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem veselības nozarei līdzekļu apjoms 2012.gadā tomēr tiks samazināts, Circene vien sacīja, ka "mēs runājam par budžetu, nevis papildu finansējumu". Tāpat viņa norādīja, ka arī nākamgad pastāv iespēja saņemt papildu finansējumu.
Tomēr tas nenozīmē, ka jau tagad tiek prognozēts, ka nākamgad vajadzēs pieprasīt papildu finansējumu, sacīja ministre. Veselības ministrija prasīs lielāku atbildību no valsts kapitālsabiedrībām - slimnīcām - sabalansētu budžeta plānošanu, uzsvēra ministre. Lai šim slimnīcām neveidotos liels budžeta deficīts, tiek paredzēts nodrošināt vienotu budžeta plānošanas, finanšu pārskatu un budžeta izpildes atskaišu iesniegšanas kārtību, stingru plānoto investīciju kontroli, uzņemšanas klīnikas attīstības veicināšanu, kas ietver neatliekamās palīdzības pacientu šķirošanu un observāciju, izmantoto un norakstīto medikamentu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu, kā arī caurskatāmu algu aprēķina procedūru un efektīva darba laika kontroles sistēmu.
Kā nozares prioritātes nākamajam gadam ministre nosauca veselība veicināšanu, kā arī primārās veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanu, kas nozīmētu arī to, ka ģimenes ārsta prakses pieejamība jānodrošina astoņas stundas dienā. Tāpat plānots attīstīt dienas stacionārus, paplašināt mājas aprūpes pakalpojumu. Savukārt no sociālā spilvena nākamgad turpinās kompensēt līdzmaksājumus un pacientu iemaksa trūcīgajiem pacientiem, kā arī nodrošināt viņiem kompensējamos medikamentus.
Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien Rīgas domē iesniegusi pieteikumu par sapulcēm pie Saeimas un Rīgas pils 8.decembrī. Protesta akcija ir vērsta pret "nepareizi plānoto" veselības aprūpes budžetu un tā iespējamo samazinājumu.