Covid-19 slimnieku ārstēšana vairumā Latvijas pašvaldību slimnīcu nav paredzēta

Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai septiņās no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm. Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs ir infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas ir tikai piecās pašvaldību ārstniecības iestādēs - Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī divās valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pārējām iestādēm pēc plāna jāpilda vien universitāšu slimnīcu atbalsta funkcija, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību. 

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs atzina, ka ir izskanējušas bažas par pašvaldību slimnīcu gatavību uzņemt Covid-19 pacientus, taču ne visās pašvaldību slimnīcās hospitalizācijas plāns paredz infekcijas slimību pacientu ārstēšanu. "Vairums no tām pilda atbalsta un atslogošanas funkciju, kura ietver pacientu plūsmas pārvirzīšanu no infekcijas slimību ārstējošajām iestādēm," piebilda Kalējs.

Šim mērķim paredzētas slimnīcas ar funkcionējošām infekciju nodaļām, kuras veic tieši gaisa-pilienveida infekciju pacientu ārstēšanu un aprūpi. Infekcijas slimību nodaļām jau iepriekš izveidots īpaši pielāgots telpu plānojums. Nodaļas ir izolētas, kā arī nodrošinātas ar atsevišķu ventilācijas sistēmu. Telpas ir speciāli pielāgotas, lai nodrošinātu pilnīgu pacientu un personāla izolāciju, infekciozā materiāla apstrādi un paaugstināta līmeņa dezinfekciju. 

Savukārt Krāslavas slimnīcas valdes loceklis Aleksandrs Jevtušoks skaidroja, ka viņa vadītajā otrā līmeņa iestādē katru dienu tiek hospitalizēti vismaz desmit jauni pacienti, un līdz šim akūti slimnieki ar iespējamiem Covid-19 simptomiem bijuši salīdzinoši maz. Nepieciešamības gadījumā līdz analīžu rezultātu saņemšanai slimnīca var nodrošināt izolētu palātu, taču ne visās pašvaldību slimnīcās ir tādas iespējas. 

"Ja plūsma pieaugs, Covid-19 inficētajiem pacientiem paredzētos priekšnosacījumus - izolētas telpas un gultas vietas, cilvēkresursus un individuālos aizsardzības līdzekļus - faktiski nebūs iespējams izpildīt. Protams, ja saņemsim rīkojumu, tad iespēju robežās 20 pacientiem varam pielāgot izolētu nodaļu. Taču šāds rīkojums būtiski ierobežotu slimnīcas darbību. Telpu skaits ir ierobežots, jo katru dienu uzņemam pacientus ar citiem akūtiem gadījumiem," pauda Krāslavas slimnīcas vadītājs.

Vienlaikus viņš atzīst, ka izolēto nodaļu nebūtu iespējams pielāgot atbilstoši visām nepieciešamajām prasībām, jo tā projektēta kā terapijas nodaļa un nav paredzēta infekcijas slimību ārstēšanai. Tāpēc pašlaik iestāde turpina vadīties pēc hospitalizācijas plāna vadlīnijām un nepieciešamības gadījumā pacientus nogādās uz tuvāko slimnīcu, kurā jau ir infekcijas nodaļa - Daugavpils slimnīcu.

Neraugoties uz to, ka vairumam pašvaldību slimnīcu nav paredzēts uzņemt infekciju slimību pacientus, slimnīcu darbinieki un vadība savu iespēju robežās izdarījuši visu iespējamo, lai pasargātu pacientus un, galvenokārt, mediķus no slimības izplatīšanās, norāda Latvijas Slimnīcu biedrībā. Katrs jaunais pacients tiek uzskatīts par potenciāli inficētu, tādēļ viss notiekot pastiprinātā piesardzības režīmā. 

"Pie tiem pacientiem, kuriem jau ir kādi no simptomiem - augsta temperatūra, sauss klepus vai elpas trūkums - mediķi dodas pilnā ekipējumā. Tāpat kā citās pašvaldību slimnīcās, uz laiku līdz analīžu rezultātu saņemšanai, pacientiem tiek nodrošināta izolēta palāta. Esam izveidojuši arī vienu atsevišķu dzemdību zāli grūtniecēm, kuras bijušas pašizolācijā, kontaktā ar Covid-19 slimnieku vai novērojušas kādu no simptomiem. Ja situācija saasināsies, esam izstrādājuši plānu, kurš paredz vienas nodaļas pielāgošanu un izolēšanu," informēja trešā līmeņa - Kuldīgas - slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds.

Līdz šim Kuldīgas slimnīcas personāls vēl nav saskāries ar Covid-19 testa pozitīvu gadījumu, taču pēc hospitalizācijas plāna rekomendācijām šos pacientus nogādās tuvākajās pašvaldību slimnīcās ar infekcijas nodaļu - Liepājā vai Ventspilī.

Kā ziņots, Veselības inspekcija pārbaudēs secinājusi, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcas reģionos nav gatavas jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pacientu uzņemšanai.

Iestādes vadītāja Indra Dreika stāstīja, ka inspekcija ir izvērtējusi visu stacionāru gatavību Covid-19 pacientu uzņemšanai un gadījumiem, kad Covid-19 tiek konstatēts kādam no esošajiem pacientiem. Pēc viņas teiktā, iestādes Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā ir "vairāk vai mazāk gatavas", jo ir padomāts par šādu pacientu ceļu, izvietošanu, izolēšanu un ārstēšanu.

Savukārt otrā un trešā līmeņa slimnīcas nav gatavas Covid-19 pacientu uzņemšanai un ārstēšanai, un lielākā problēma ir tieši personāls, uzsvēra Dreika. Pēc viņas teiktā, darbiniekiem trūkst informācijas, zināšanu un izpratnes. Iestādēm ir sniegti ieteikumi, kā situāciju uzlabot, un vēlāk inspekcija plāno izvērtēt, vai padomi ņemti vērā.

Inspekcijas vadītāja arī aicināja pašvaldības parūpēties par medicīniskā personāla pieejamību sociālās aprūpes centros, kur tas nereti pieejams vien dažas stundas dienā vai sniedz šauru pakalpojumu klāstu. Dreika uzsvēra, ka senioriem ir tiesības pavadīt cienījamas vecumdienas, un pašvaldības uzdevums ir tādas nodrošināt.