Latgales zoodārza direktors, zoologs Mihails Pupiņš stāsta, ka čūsku aktivitāte Daugavpilī nav nekas neparasts, jo pēdējo gadu laikā tās atrastas ne vien mežu tuvumā, bet arī pilsētas parkos, pie daudzstāvu māju durvīm, bērnu rotaļu laukumos, bērnudārza teritorijā un reiz pat dzīvoklī. Pēc viņa teiktā, pēdējos gados klimats ziemā kļuvis maigāks, tāpēc izdzīvo liela daļa čūsku, kas tradicionālajās Latvijas ziemās būtu nosalušas, un, tā kā izdzīvo vairāk, tām jāmeklē vieta, kur palikt. Čūska spējot migrēt pat piecu kilometru attālumā.
Viņš stāsta, ka čūsku skaitu ietekmē lauksaimniecība, kur kaitēkļu apkarošanai tagad izmanto mazāk ķimikāliju, mežu izciršana, kā arī mazāk apsaimniekotās zemes, kad apartu lauku vietā daudzviet veidojas čūskām labvēlīgi biotopi – pļavas, aizauguši krūmāji.
Kad bija auksti, čūskas gulēja savās alās un gaidīja, bet laikam kļūstot siltākam, tās izlienot no alas un aktīvi meklē barību, tāpēc jābūt uzmanīgiem, viņš saka. “Cilvēki dabā klausās mūziku, dzer alu, dara visu ko, tikai neskatās zem kājām,” uzsver pētnieks.
Valsts Vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Inese Lapiņa norāda, ka čūskām tīk uzturēties arī pie ūdens. Viņa uzsver, ka parasti pirms košanas čūska šņāc. “Čūska jau tā tieši virsū neskrien, viņa vispirms brīdina šņācot. Ja čūska paspēj brīdināt, cilvēks paraujas malā un nekāpj virsū, bet, ja bērni, dauzoties uzkāpj virsū vai nepiefiksē šņākoņu, tad čūska kož,” stāsta vides speciāliste.
M.Pupiņš, dodoties pie dabas, aicina ikvienu būt piesardzīgam. Viņš iesaka vecākiem paskaidrot savām atvasēm, kas ir čūska. Ja pamana čūsku, nevajagot baidīties, jo 3-4 metru attālumā čūska neesot bīstama. Bērnam vajadzētu iemācīt, ka par redzētu čūsku ir jāpasaka vecākiem. Viņš iesaka arī sākotnēji ar koku apsekot zāli, kurā spēlēsies bērns vai notiks apmešanās. Svarīgi arī vienoties par rīcību čūskas koduma gadījumā.
Latvijā indīga ir tikai odze, taču nedrīkst ignorēt arī uz citu čūsku kodumus, jo bērniem, cilvēkiem ar sirds problēmām vai alerģiskām reakcijām kodums var būt bīstams. “Pat, ja iekož čūska, kas nav līdzīga odzei, dabā tā jāuztver kā indīga,” tā M.Pupiņš.