Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +22 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 21. jūlijs
Meldra, Meldris, Melisa

Dalīti šķiroti atkritumi, dalīta atbildība jeb kā tikt pie visiem atkritumu šķirošanas konteineriem?

2024. gadu sākām ne tikai ar izmaiņām nodokļos, bet arī pārmaiņām atkritumu šķirošanā, proti, no šā gada 1. janvāra visām Latvijas mājsaimniecībām ir obligāta bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana. Tas nozīmē, ka būtu jāuzstāda vēl viens – brūnās krāsas – konteiners. Ja privātmāju īpašnieki lielākoties paši piesaka savus konteinerus, turklāt bieži arī veido kompostu savā īpašumā, ko darīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem?

Kaut arī bio atkritumus varēja dalīti šķirot jau kopš 2021. gada, mājsaimniecībām obligāti tas kļuva vien šogad, turklāt līdz ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma izmaiņām šo atkritumu izvešana kļuva lētāka par 40%.

“Mēs visi kopā kā valsts un tās pilsoņi esam uzņēmušies sasniegt noteiktos Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus, tai skaitā samazināt to atkritumu daudzumu, kas tiek noglabāts poligonā. Tas ir iespējams, ja šķirojam un pārstrādājam. Tā ir valsts kopējā atbildība, ko dalām mēs visi, jo mēs kā sabiedrība baudām arī Eiropas Savienības ieguvumus – fondu līdzekļus, atvērtas robežas ceļošanai, studijām un darbam, brīva kapitāla plūsmu u.tml.,” saka “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Stankeviča ieskatā par dalīto atbildību ir svarīgi atcerēties brīžos, kad domājam, kāpēc valstij trūkst līdzekļu noteiktās situācijās. “Ja mēs nespējam visi kopā izpildīt ES izvirzītos mērķus, tad ES par to var noteikt sankcijas vai nodevas, un tās tiek maksātas no valsts budžeta, tātad no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Dalītā atkritumu šķirošana ir sistēma, kas tiešām strādā, piemēram, Īrijā 2020. gadā tika panākts, ka poligonā tiek noglabāti 16% no kopējā atkritumu īpatsvara. Latvijas šis rādītājs joprojām ir ap 50%,” viņš piebilda.

Kā lai zina, vai pie mājas ir visi nepieciešamie konteineri?

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam valsts ir deleģējusi šo funkciju [atkritumu apsaimniekošanu] pašvaldībām, kuru uzdevums ir gan izdot saistošos noteikumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan  organizēt sadzīves atkritumu, tai skaitā papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, atsevišķu savākšanu savā administratīvajā teritorijā.

Pašvaldība nosaka, kādiem atkritumu konteineriem ir jābūt pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem un cik bieži atkritumi ir jāizved. Tāpēc vispirms jāmeklē sava novada pašvaldības izdotie saistošie noteikumi. Tie ir pamatu pamats.

Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā paredz, ka blakus mājām, pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri un kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi, jābūt konteineriem vieglajam iepakojumam. Ja ēkā ir vairāk nekā 10 dzīvokļi, tad jābūt arī konteineram stiklam. Savukārt Mājokļu un vides komitejā atbalstītie grozījumi šajos noteikumos paredz, ka no šāgada 1. marta pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un kurās nav iespējama biokompostēšana, obligāti būs jāuzstāda bio konteiners. Tiesa, šos grozījumus vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Tikmēr Ropažu novada pašvaldība nosaka, ka ikviena atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos. Turklāt pašvaldība motivē iedzīvotājus šķirot, nosakot, ka gadījumos, ja ir uzstādīti dalīti šķiroto atkritumu konteineri, tad sadzīves atkritumus var izvest retāk, nekā noteiktais minimums, un tādējādi var samazināt ikmēneša maksājumus. Līdzīga pieeja ir arī Rīgā, Jūrmalā, Siguldas novadā un daudzās citās Latvijas pašvaldībās.

“Pašvaldībai var būt liela ietekme uz to, kā un vai konkrētajā pilsētā vai novadā tiek veicināta šķirošana. Pieredze rāda, ka šķirošanas apjoms palielinās, ja pašvaldība attīsta šķirošanas infrastruktūru, piemēram, publiskos šķirošanas laukumus, kā arī regulē, kur un kādiem dalīti šķiroto atkritumu konteineriem jābūt, tai skaitā jau atkritumu apsaimniekotāja atlases konkursā paredzot, ka dalīti šķiroto atkritumu konteineri jānodrošina arī pie privātmājām, jo daudzdzīvokļu namiem parasti viss ir atrunāts saistošajos noteikumos un jau ir ierasta kārtība, ka šo namu iedzīvotāji šķiro atkritumus. Šāda kārtība noteikta, piemēram, Rīgā, Ropažu novadā, Ozolnieku pagastā, nupat izsludinātajā Jūrmalas iepirkumā un citviet. Tas parāda, ka pašvaldības apzinās to, cik būtiska ir infrastruktūra, lai iedzīvotāji aktīvi šķirotu,” skaidro Stankevičs.

Viņš piebilst, ka ir pašvaldības, kuras tiešām var uzskatīt par paraugu, lai ar regulējuma palīdzību motivētu cilvēkus šķirot, vienlaikus arī radot iespēju ietaupīt. Tikmēr vairākās pašvaldībās normatīvi ir novecojuši un tos vajadzētu pārskatīt, piemēram, atļaujot samazināt sadzīves atkritumu izvešanas skaitu, ja cilvēki šķiro.

Ko darīt, ja pie manas mājas nav visu nepieciešamo konteineru?

Ja šķiet, ka pie mājas nav visu nepieciešamo atkritumu šķirošanas konteineru, noteikti vispirms ir jābūt sarunai nama pārvaldnieku. Ja tomēr tā nav sekmējusies, iedzīvotājs var vērsties pie pašvaldības. Diemžēl atkritumu apsaimniekotājs bez klienta – līgumslēdzēja – piekrišanas pagalmā nevar uzstādīt konteinerus.

“Atkritumu konteineru uzstādīšana notiek pēc klientu iniciatīvas, jo tā paredz finanšu saistības, piemēram, bio atkritumu izvešanai ir noteikts tarifs, kā arī gadījumos, ja vieglā iepakojuma, stikla vai bio konteineros ir pārāk liels sadzīves atkritumu piejaukums, tad šos atkritumus izved par tādu pašu maksu kā nešķirotos sadzīves atkritumus. Tāpēc atkritumu apsaimniekotājs bez nama pārvaldnieka piekrišanas konteinerus uzstādīt nedrīkst. Ja mēs esam saņēmuši ziņu no fiziskas personas, ka pie mājas vajadzētu izvietot kādu noteiktu konteineru, tad iespēju robežās mēs vēršamies pie pārvaldnieka un piedāvājam to izdarīt,” pauž Stankevičs.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs arī norāda, ka var būt objektīvi iemesli, kāpēc namu pārvaldnieks neuzstāda visus konteineru veidus. Piemēram, fiziski nav vietas, lai konteinerus izvietotu tā, kā to paredz noteikumi. Tādas situācijas mēdz būt Rīgas centrā vai Vecrīgā. Šādā gadījumā iedzīvotāji ir aicināti izmantot publiskos šķirošanas punktus vai laukumus. Var būt situācijas, kad bijusi negatīva iepriekšējā pieredze un pārvaldnieks zina, ka pirms konteinera uzstādīšanas ir jāiegulda pamatīgs darbs iedzīvotāju izglītošanā, lai dalīti šķiroto atkritumu konteineri izmaksas samazinātu, nevis palielinātu; iespējams, namu pārvaldniekam ir plāns izbūvēt nojumi konteineriem u.tml.

Gadījumos, ja ar namu pārvaldnieku tomēr neizdodas vienoties un nav arī skaidru iemeslu, kāpēc netiek nodrošinātas šķirošanas iespējas, tad jāvēršas pašvaldībā. Katras pašvaldības saistošajos noteikumos būs atrunāts, kura nodaļa vai departaments ir atbildīgs par to ievērošanas kontroli. Rīgā, piemēram, tas ir Mājokļu un vides departaments.

“Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs katru mēnesi pašvaldībai sniedzam detalizētas atskaites, kāda veida konteineri noteiktās adresēs ir uzstādīti. Vienlaikus arī saistošajos noteikumos ir atrunāti gadījumi, kad dalīti šķiroto atkritumu konteinerus nav iespējams uzstādīt, par ko namu pārvaldniekam ir jāinformē atbilstošais departaments pašvaldībā. Tāpēc pirms vērsties pašvaldībā, mēs noteikti aicinām iedzīvotājus uz sadarbību ar saviem namu pārvaldniekiem,” piebilda Stankevičs.

Kur paliek bio atkritumi?

Pretēji atsevišķiem maldīgiem uzskatiem, atkritumu apsaimniekotājs savāktos bioloģiski norādāmos atkritumus nedz pārdod, nedz eksportē. Tie tiek vesti uz poligonu, kur tos pārstrādā, turklāt atkritumu apsaimniekotājs par to maksā poligonam. No bioloģiskajiem atkritumiem iegūst tehnisko kompostu un gāzi siltumam. Savukārt to, ko nevar pārstrādāt, – noglabā.

Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, sešos poligonos ieguldīti aptuveni 90 miljoni eiro, lai uzbūvētu bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas un izveidotu kompostēšanas laukumus. Vienlaikus bio atkritumi veido būtisku daļu no sadzīves atkritumiem, tāpēc, jo vairāk šķirosim, jo vairāk tuvosimies Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2018/850 noteiktajam – līdz 2035. gadam samazināt atkritumu poligonos noglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.

Kaut arī normatīvo aktu izpratnē lielākā atbildības nasta par atkritumu šķirošanas obligātumu gulstas uz atkritumu apsaimniekotāju un namu pārvaldnieku pleciem, tomēr kopumā lēmums par to, kādu valsti mēs veidosim un atstāsim, ir katra cilvēka rokās. Vai turpināsim būvēt atkritumu poligonus vai šķirosim, pārstrādāsim un lietosim atkal?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas