Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds
Jaunie likuma grozījumi, kas turpmāk liek darba sludinājumos norādīt algas amplitūdu, darba devējiem var sagādāt liekus šķēršļus

Darba devēji kritiski par atalgojuma norādīšanu sludinājumos

Lai nemaldinātu potenciālo darba ņēmēju, darba sludinājumos turpmāk obligāti jānorāda arī atalgojuma ampiltūda. Portāla Diena.lv aptaujātie eksperti gan uzsver, ka darbinieku piesaistei ir arī citi līdzekļi, un iespējamā algas apmēra publicēšana uzņēmumam var sagādāt nevajadzīgus sarežģījumus.

Ierobežo darba devēju

Šīs nedēļas vidū stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.Tiesa gan, darba devējs nevar norādīt zemāku likmi par slodzi, kā valstī noteiktā mēnešalga, bet galējo potenciālās algas apmēru nosaka pats darba devējs.

Grozījumu izstrādātāji nepieciešamās izmaiņas tostarp pamatojuši ar to, ka atalgojuma nenorādīšana, tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, ievērojami palielina nepiemēroto kandidatūru skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus. Tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) portālam Diena.lv pauž pārliecību, ka pretendentu ērtības nav leģitīms mērķis, kas būtu samērīgs ar šādu visu darba devēju pienākumu.

“Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību ir komercnoslēpumu saturoša informācija. LDDK ieskatā ir citi tiesiski līdzekļi, kas mazāk ierobežo darba devēju tiesības, lai nodrošinātu darba samaksas atbilstību darba tirgus tendencēm. Piemēram, ziņu sniegšana VID EDS, informācijas apkopošana par darba samaksu pa amata grupām dalībai publiskajos iepirkumos utt.,” pauž LDDK.

Arī CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš portālam Diena.lv pauž, ka ieviest šādu prasību kā obligātu nebija vajadzīgs. “Ņemot vērā darbaspēka pieejamības problēmas, galvenais motivators uzņēmumiem atklāt atalgojumu jau sākotnēji - darba sludinājumā, ir bijis fakts, ka šādi sludinājumi nereti piesaista divas reizes vairāk kandidātu pieteikumu, kā arī tas ir labs veids kā stiprināt darba devēja tēlu tirgū ar caurspīdīgu personāla atlases procesu. Tā kā uzņēmumi paši sāka apzināties atalgojuma minēšanu sludinājumos drīzāk kā priekšrocību, kas pakāpeniski tāpat palielinātu šādu sludinājumu īpatsvaru, tad uzskatu, ka valstij nebija jāiejaucas šī jautājuma regulēšanā, ieviešot jaunu tiesisko regulējumu un papildus prasību slogu darba devējiem,” pauž Brodiņš. Viņš gan atzīst, ka ir atbalstāma valsts vēlme ar šim izmaiņām mazināt aplokšņu algas, tomēr tādā gadījumā, pēc Brodiņa domām, iespējams, vajadzēja šādu regulējumu sākumā attiecināt uz noteiktām profesiju grupām vai biznesa nozarēm ar lielāko ēnu ekonomikas risku, un tad pakāpeniski ieviest to visām publicētajām vakancēm. Tāpat viņš prognozē, ka šīs izmaiņas negatīvi ietekmēs mazo uzņēmumu konkurētspēju, jo, visticamāk, liks tiem vēl vairāk palielināt atalgojumu, lai konkurētu par kandidātiem ar lielajiem uzņēmumiem.

Nepieciešamību sludinājumos publicēt potenciālo atalgojumu par nevajadzīgu slogu darba devējam uzskata arī uzņēmuma E-lats valdes loceklis Uldis Sniegs. Viņš Diena.lv pauž pārliecību, ka ir izvēlēts iet birokrātisko ceļu. “Vispārinot – ierēdņi izdomā šādas procedūras un cer, ka pēc gada par to, ka kaut ko ierobežos un sodīs, viņam būs lielāka alga. Lai šo ievērotu, būs nepieciešams otrs ierēdnis, kas uzrauga vai ievēro to, ko izdomājis pirmais, un liks sodus. Tā aug ierēdņu armija un birokrātija, savukārt uzņēmēji tikai drukā nemitīgos paskaidrojumus,” saka Sniegs.

Viņaprāt, problēma ir tajā, ka darba alga kā vienīgais un primārais jautājums darba vietas izvēlē ir emigrantiem un ierēdņiem. Protams, ne visiem. “Tomēr, ja kāds uz darbu iet tika atalgojuma dēļ, tad ir pēdējais laiks celt kvalifikāciju,” uzsver Sniegs un piebilst - darba vide un mērķi ir svarīgāki par atalgojumu.

VDI pārkāpējus sludinājumos nemedī

Tikmēr paši darba devēji jaunās likuma prasības joprojām ievēro visai kūtri, un pietiekami daudz sludinājumos, kas publicēti kopš 28. novembra, kad likuma izmaiņas stājās spēkā, potenciālā atalgojuma amplitūda nav norādīta. Kā portālam diena.lv skaidro Valsts darba inspekcijā (VDI), par darba tiesiskās attiecības regulējošo darba normu pārkāpumiem inspekcija var piemērot administratīvo sodu, bet katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Inspekcijā gan norāda, ka VDI nepēta darba sludinājumus, lai tajos meklētu iespējamos pārkāpumus. Tos VDI pārbauda tikai tad, ja tiek saņemtas sūdzības. Arī līdz ar jaunajiem Darba likuma grozījumiem netiek plānotas papildus VDI aktivitātes.

2017. gadā VDI saņēma 10 iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar darba sludinājumu saturu, šogad - 13 iesniegumus. Visi minētie iesniegumi tiek izskatīti un pārbaudīti, un kā liecina VDI datu bāze, lielākā daļa no iesniegumos minētajiem pārkāpumiem neapstiprinājās.

Valsts darba inspekcija (VDI) nepēta darba sludinājumus. Iespējamos pārkāpumus, kas ir saistīti ar darba sludinājumu saturu, VDI pārbauda, ja tiek saņemtas sūdzības. Pašlaik papildus aktivitātes saistībā ar jaunajiem Darba likuma grozījumiem netiek plānotas.

2017. gadā VDI saņēma 10 iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar darba sludinājumu saturu, šogad - 13 iesniegumus. Visi minētie iesniegumi tiek izskatīti un pārbaudīti, un kā liecina VDI datu bāze, lielākā daļa no iesniegumos minētajiem pārkāpumiem neapstiprinājās.

Top komentāri

Protams
P
Darba devēju konfederācijai ir pat iebildumi pret pastāvošo virsstundu apmaksu!
asd
a
"“Tomēr, ja kāds uz darbu iet tika atalgojuma dēļ, tad ir pēdējais laiks celt kvalifikāciju,” uzsver Sniegs un piebilst - darba vide un mērķi ir svarīgāki par atalgojumu." Tā domā daudzi, lai maksātu minimālās algas, tā strādā skolotāji, ārsti u.c., un zemās darba algas ir par iemeslu cilvēku aizbraukšanai, trūkst darbinieku, kā arī krītas darba kvalitāte. Diemžēl ar cēliem mērķiem nevar realizēt pat primārās vajadzības - ēšanu, dzīvošanu, transportu, apģērbties, to var nopirkt tikai un vienīgi par naudu. Ir beidzot jāatzīst, ka zemās darba algas nav mūsu ekonomikas priekšrocība, bet gan risks.
n
n
man pat;ik
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas