Daudzi nepārvēlēti pašvaldību vadītāji pēc amata zaudēšanas tikuši pie īpašām "izdienas" pensijām

Bijušo pašvaldības vadītāju pabalsti Valsts kontroles redzes lokā nonāca, kad revidenti pētīja, vai pašvaldību sociālās iekļaušanas politika samazina nabadzību. Izrādījās, ka daudzviet maksājumi bijušajiem politiķiem pārsniedz summas, kas maksātas trūkumcietējiem.

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka uz 860 eiro pabalstu var pretendēt ikviens amatu zaudējis pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks, ja tam paveicies amatā nostrādāt divus termiņus un viņš sasniedzis 58 gadu vecumu, ko maksā līdz mūža galam.

Tās paredz, ka vēlēto amatu zaudējušam pašvaldības vadītājam, viņa vietniekiem ir tiesības mēnesī saņemt pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja viņam nav citu ienākumu piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ja bijušās amatpersonas saņem pensiju, tad pašvaldībām jāpiemaksā starpība starp pensiju un divām minimālajām mēnešalgām. Ja bijušais pašvaldības deputāts atrod darbu, kur samaksa ir lielāka par pabalstu, viņam no tā jāatsakās.

"Arguments garantiju ieviešanai bija fakts, ka nepieciešams politiķu darba novērtējums atbilstoši tam, kāds tas ir attīstītajās Rietumu demokrātijās. Tāpat, protams, ir uzsvērts, ka pārejot vēlētā amatā pašvaldību amatpersona zaudē konkurētspēju un nevar atgriezties darbā. Te gan mums kā Valsts kontrolei gribētos norādīt, ka Nodarbinātības valsts aģentūra paredz plašu pakalpojumu klāstu," raidījumam stāsta Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.

Viņa stāstīja, ka Valsts kontrole revīziju veica tikai 21 pašvaldībā un no tām minēto pabalstu maksāja 15 pašvaldības. "2018.gadā kopējais apjoms, kas tika izmaksāts tikai šajās 15 pašvaldībās ir 307 000 eiro. Ja mēs gribam salīdzināt, tad par šādiem līdzekļiem tajā pašā 2018.gadā garantēto minimālā ienākuma pabalstu varētu izmaksāt 69 pašvaldībās," sacīja Vārava.

Raidījums vēsta, ka pabalstu var saņemt arī personas, kas darbu zaudējušas, jo nav guvušas vēlētāju uzticību, bet arī tādi politiķi, kas no amata bijuši spiesti šķirties kriminālu pārkāpumu dēļ.

Pabalstam uz īsu brīdi 2018.gadā bija pieteicies bijušais Talsu domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Toreiz viņš tika saukts pie atbildības par fiktīvu šofera nodarbināšanu pašvaldībā. Viņš domes priekšsēdētāja amatu bija ieņēmis vairākkārt, jau no 2001.gada, bet to pameta, kad prokuratūra viņam cēla apsūdzību.

Raidījums vēsta, ka pabalsts pienāktos arī Garkalnes novada vadītājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam, kurš janvārī atkāpās no amata tikai dažas dienas pirms viņu atstādināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Bauze-Krastiņš vainots pašvaldības naudas nelietderīgā izmantošanā, nosakot nesamērīgi zemus ūdens tarifus un piemērojot nekustamā īpašuma atlaides, kādas nemaz nav paredzētas. Kā skaidroja pašvaldībā, viņš esot paziņojis, ka pabalstu neprasīšot.

Grozījumi likumā par deputātu statusu ir pašvaldību lobija - Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikums. Likums pieņemts 2007.gadā un tobrīd bija ideāla situācija šāda likuma pieņemšanai, jo bija ekonomikas uzrāviens, naudas bija daudz, algas auga strauji un visi prasīja vēl. Toreizējais Ministru prezidents bija Aigars Kalvītis no Tautas partijas, par pašvaldībām atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisiju vadīja viņa partijas biedrs Māris Krastiņš un tajā arī darbojās tagadējais Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidro, ka ar šo drošības spilvenu bijis iecerēts atbalstīt tikai pirmās teritoriālās reformas upurus, kad no gandrīz 500 pašvaldībām izveidoja 119 un daudzas politiskās amatpersonas palika bez iztikas.

"Protams, man ir pārsteigums, ka to izmanto vēl šobrīd. Tas tajā brīdī bija nepieciešams, pie tā es palieku, tas bija nepieciešams kaut kādā periodā, noteikti, jā," raidījumam sacīja Kučinskis.

Tad LPS bija aprēķinājusi, ka uz pabalstu varētu pretendēt 226 bijušie pašvaldību vadītāji, no kuriem lielākā daļa bija pensijas vecumā. Šobrīd datu par pabalsta saņēmējiem nav. 2021.gadā stāsies spēkā jaunā administratīvi teritoriālā reforma, kad darbu zaudēs aptuveni divas trešdaļas no pašreizējiem novadu vadītājiem un vietniekiem. Ja likumu nemainīs, arī viņiem būs tiesības saņemt šo pabalstu, vēsta raidījums.

Jau tagad vairākās pašvaldībās maksājums bijušajiem politiķiem ir lielāks nekā sociālajai palīdzībai mazturīgajiem. Rekordists ir nelielais Dundagas novads, jo tajā pabalstiem bijušajiem pagastu priekšsēdētājiem 2018.gadā tērēti 9000 eiro, bet sociālajai palīdzībai 6000 eiro.

"Pabalsts tiek izmaksāts divām bijušajām pagasta pārvaldes vadītājām, kuras minētajos amatos nokalpojušas divus termiņus. Pabalsta izmaksa noteikti varētu būs vislielākais slogs uz iedzīvotājiem, bet mēs neko nevaram mainīt, jo to paredz likums," raidījumam saka Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts (Mūsu cilvēkiem).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka normu, iespējams, vajadzētu koriģēt, lai to nevarētu izmantot pretēji sākotnēji iecerētajam. Tagad šis maksājums ir kļuvis nevis par pabalstu uzreiz pēc darba zaudēšanas, bet tam var pieteikties arī daudzus gadus pēc tam, kad darbs pašvaldībā jau zaudēts. Pret izmaiņām neiebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība.