Daugavpils 9.un 15.vidusskolā direktoru maiņa notikusi mācību gada sākumā, bet 13.un 15.vidusskolā, kā arī J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijā – mācību gada vidū. Skaitliskā izteiksmē pārmaiņas skārušas vairāk nekā trešo daļu no Daugavpilī kopumā esošajām 13 vidusskolām.
Pilsētas domē taisnojas, ka visi aizgājušie skolu vadītāji bijuši pensijas vecumā un it kā paši vairs nav vēlējušies turpināt darbu. "Skatīsimies uz dokumentiem, tiešām uz viņu parakstiem. Nevienu cilvēku nevar piespiest parakstīt kaut kādu dokumentu. (..) Visiem direktoriem bija parakstītas vienošanās. Direktori paši iniciēja, lielākā daļa, absolūti visi direktori iniciēja no viņu puses, bet mēs atbalstījām viņu vēlmes – par kompensāciju izmaksu, par datumu konkrēti. Viņi ir piekrituši absolūti šai darbībai," klāsta Daugavpils domes priekšsēdētājas 1.vietnieks Vitālijs Azarevičs (SC).
Tiesa gan, patlaban Daugavpils vidusskolās un pamatskolās vēl esot atlikuši divi pensijas vecuma direktori, un viņiem amati nebūšot jāpamet, ja vien paši to negribēšot. Ne bijušie skolu vadītāji, ne citi vietējie izglītības speciālisti komentēt situāciju kameras priekšā nevēlas. Tomēr neoficiāli atzīst – pretēji domes apgalvojumiem situācija nebūt nav tāda, kā izskatās papīros. Gandrīz visi pagājušajā gadā direktora krēslu pametušie neoficiāli atzīst – atlūgumus viņi nav vēlējušies rakstīt un labprāt līdzšinējo darbu būtu turpinājuši. Tomēr dažādos veidos pašvaldība savu panākusi. Vienā gadījumā radot apstākļos, kādos nav iespējams strādāt, citā – vienkārši stingri palūdzot aiziet.
"Represija ir vienkārša – cilvēki zaudē darbu. Mūsu pilsētā bezdarbs ir 10%. (..) Mums tie lēmumi tiek pieņemti tā kā mūsu kaimiņvalstī, ko mēs zinām, Baltkrievijā, ka „es esmu nolēmis un tā arī notiks", norāda domes opozīcijas pārstāve Ināra Ostrovska (ZZS). Arī ar konkursiem uz aizgājušo direktoru vietām ne vienmēr gājis gludi. Domes opozīcija uzsver – tie bijuši formāli. Azarevičs gan tam nepiekrīt. Tomēr arī mērķus, ko sagaida no jaunajiem direktoriem, skaidri definēt nevar.
"Gandrīz katram direktoram bija konkurss. Un komisija pietiekami kompetenti vērtēja viņus. (..) Un visas atbildes bija pozitīvas. Un atsauksmes arī. Tāpēc es domāju, ka opozīcijas deputātiem ne visiem ir pedagoģiskā izglītība. Un es nedomāju, ka katrs deputāts var vērtēt citu izglītības jomu," uzsver SC pārstāvis. Tai pat laikā domnieks īsti nevar atbildēt, kādēļ, piemēram, uz poļu ģimnāzijas vadītāja vietu konkurss izsludināts tikai vairākas nedēļas pēc līdzšinējās direktores aiziešanas. Līdz ar to vairāk nekā mēnesi skolai mācību gada vidū jāiztiek ar pagaidu vadītāju.
Interesi raisa arī atsevišķi jaunieceltie direktori. Piemēram, jaunais 15.vidusskolas vadītājs Anatolijs Gržibovskis kandidējis pagājušajās domes vēlēšanās. Turklāt no tā paša saraksta, ko pārstāv domē ievēlētais Ivars Šķinčs. Viņš arī 17.vidusskolas direktors un direktoru kandidātu vērtēšanas komisijas loceklis. Minējumu, kādēļ daudzo direktoru nomaiņa notikusi, netrūkst. Tiek norādīts gan uz jau ilgāku laiku gaisā virmojošo vēlmi pilsētā apvienot vairākas skolas, gan izglītības iestādes izmantot gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Tikmēr jauniecelto skolu vadītāju izteikumus par domes lēmumiem varētu nodēvēt par labvēlīgi-piesardzīgiem. Bet politikas ienākšanu skolā arī pirmsvēlēšanu laikā sola nepieļaut. To, ka iepriekš atsevišķi politiskie spēki Latgalē nav kavējušies izmantot skolas politiskajai aģitācijai, gan pierāda pavisam neseni gadījumi. Vēl šī mācību gada sākumā de facto vēstīja par Saskaņas centra akciju, dāvinot pirmklasniekiem Rēzeknē un citviet somas ar partijas simboliku.