Parlaments šodien akceptēja vairākas izmaiņas krimināltiesiskajā regulējumā.
Par augstāk minēto pārkāpumu kriminālatbildība noteikta, ja "aplokšņu algas" izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā - tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par "aplokšņu algu" izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram nosakot administratīvu atbildību.
Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvs sods likumā būs minēts piespiedu darbs vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos, vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Arī patlaban likums par "aplokšņu algu" izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču "aplokšņu algu" izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.
Saeima trešajā lasījumā apstiprināja arī priekšlikumu, ar kuru Krimināllikumā tiek paplašināts kukuļdošanas jēdziens. Saskaņā ar to pie atbildības personu varēs saukt ne vien par kukuļa došanu un piedāvāšanu, bet arī apsolīšanu. Tādējādi krimināli sodāma būs arī rīcība, kad pēc amatpersonas pieprasījuma persona piekrīt un apsola dot kukuli. Līdz šim Latvijā personas apsolījums, ja vien neseko kukuļa došana, nebija kriminalizēts.
Kukuļošanas definīcijas paplašināšana veikta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtajām rekomendācijām. Latvijai ir saistoša OECD konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Tāpat Krimināllikuma grozījumi prokuroriem dod plašākas iespējas sodīt personas, sagatavojot priekšrakstu par sodu un tādējādi nenododot lietu iztiesāšanai tiesā. Turpmāk priekšrakstu par sodu varēs sagatavot arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Šādas izmaiņas palīdzēs vienkāršot kriminālprocesu un mazināt tiesu noslodzi. Priekšrakstu par sodu prokurors var piemērot, ja persona atzīst savu vainu uz apņemas atlīdzināt radītos zaudējumus.
Krimināllikuma grozījumi pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Kopš 2014.gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits, norāda likumprojekta autori. Ja 2013.gadā par to sākti tikai trīs kriminālprocesi, tad 2015.gada pirmajā pusē to skaits jau sasniedzis 28, liecina Valsts robežsardzes sniegtā informācija.
Aģentūras FRONTEX aplēses liecina, ka cilvēku nelikumīga pārvietošana pāri robežām un cilvēku tirdzniecība ir otra lielākā un ienesīgākā noziedzības nozare pēc narkotiku tirdzniecības. Par vienas personas nelikumīgu pārvietošanu nelegālās imigrācijas atbalstītāji saņem no 500 līdz 5000 eiro, norāda akceptēto likuma izmaiņu autori.