Deputātiem, kuri nezina valsts valodu, noteiks stingrākus termiņus

Apakškomisija konceptuāli atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) priekšlikumu noteikt stingrāku kontroles procedūru tiem pašvaldību darbiniekiem, kuri ļaunprātīgi novilcina valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtošanu.

Situācijās, kad VVC konstatē amatpersonas latviešu valodas zināšanu trūkumu, viņam tiek dots pusgads, lai zināšanas uzlabotu līdz attiecīgajam līmenim, kam seko pārbaudes tests. Kā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Aivars Draudiņš, deputāti nereti šo termiņu tīšām neievēro aizbildinoties ar pēkšņiem komandējumiem un citām atrunām un uz pārbaudi neierodas, līdz ar ko testa laiks pēc VVC un amatpersonas abpusējas vienošanās, tiek norunāts vēlreiz. "Problēma ir tajā, ka šis termiņš - cik ilgā laikā jākārto zināšanu pārbaude - nav konkrēti noteikts un deputāti to var vilkt mēnešiem ilgi," skaidroja Draudiņš.

Viņš norādīja, ka stingrāka kontroles procedūra nepieciešama arī tāpēc, lai pārkāpumu lietas izskatīšana neievilktos vairākos sasaukumos. "Ja VVC konstatē, ka deputāts nezina valsts valodu, sākas šī jautājuma risināšanas process - apmācības, testa kārtošana, sliktākajā gadījumā mandāta anulēšana, bet šis process var ievilkties līdz pat nākamajām vēlēšanām un, ja konkrētā amatpersona tiek pārvēlēta - viss process ir jāsāk no jauna, VVC atkal jākonstatē pārkāpums, jānosaka apmācības termiņš un tā tālāk," sacīja Draudiņš.

Priekšlikumu noteikt, ka pēc VVC noteiktā termiņa beigām deputāta valsts valodas prasmes pārbaude tiek veikta viena mēneša laikā, apakškomisija atbalstīja, tomēr klātesošajos Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjos neizpratni raisīja ministra priekšlikums, ka "ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz valsts valodas prasmes pārbaudi, uzskatāms, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Par attaisnojošu iemeslu uzskatāma deputāta darba nespēja, ko apliecina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa."

Viņuprāt, norma par to, ka vienīgais attaisnojošais iemesls varētu būt slimības lapa ir nepamatots, jo neierašanās iemesli varot būt ļoti dažādi, kā arī neesot skaidrs, kāpēc neierašanās uz zināšanu pārbaudi automātiski nozīmē valodas nezināšanu.

VARAM pārstāvis uz to norādīja, ka vadoties pēc līdzšinējās pieredzes, ja amatpersona zina valsts valodu, tad tā parasti bez atrunām ierodas uz pārbaudi, taču, ja nezina - termiņa pagarinājums tiek izmantots ļaunprātīgi.

Vēl Gerhards rosinājis noteikt, ka, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla atkārtoti neierodas uz valsts valodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst noteiktajam prasmes līmenim, VVC ir pienākums iesniegt pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu apgabaltiesā, kurai lieta būtu jāizskata kā pirmās instances tiesai un tās nolēmums nebūtu pārsūdzams.

Apakškomisijas vadītājs Viktors Valainis (Vienotība) aģentūrai LETA skaidroja, ka konceptuāli tika atbalstīts ministra Gerharda priekšlikums, taču tajā vēl ir dažas neskaidras nianses, kuras līdz nākamajai sēdei iesaistīto pušu starpā tiks pārrunātas un konkretizētas.

Pusēm jāvienojas par to, kādi iemesli nosakāmi kā attaisnojoši, ja deputāts neierodas uz valodas pārbaudi, kā arī jāvienojas par to, kuras instances tiesā būtu nepieciešams lietu sniegt un kāpēc līdzšinējās likuma prasības nedarbojas.

Grozījumus paredzēts iekļaut likumprojektā "Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusā likumā".