Viņa norādīja, ka pagājušajā gadā vēža diagnoze bija 74 647 Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat pasaulē vienu ceturtdaļu no nāves gadījumiem izraisa tieši vēzis. Tomēr desmit gadu laikā mirstība no vēža Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinās par 1%, kamēr Latvijā par šādu tendenci nav iespējams runāt.
Purkalne norādīja, ka ES mirstību no vēža samazina ar agrīnu diagnostiku. Tāpat arī modernās terapijas 73% gadījumu pagarina pacientu dzīvildzi. Kā stāstīja Purkalne, onkologus uztrauc tieši mirstība, un šī tendence Latvijā neuzlabojas. Agrīnā vēža diagnostika Latvijā patlaban nav labvēlīgā situācijā, un 30-35% vēža gadījumu atklāj novēloti. Tāpat Latvija inovatīvo vēža zāļu ziņā ir pēdējā vietā ES.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) norādīja, ka vēža attīstību veicina neveselīgs dzīvesveids - trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā smēķē, 44% regulāri lieto alkoholu, bet 50% Latvijas iedzīvotāju ir liekā svara problēmas. Tāpat pacienti laicīgi nevēršas pie ģimenes ārsta un vērojama zema atsaucība vēža skrīninga programmām.
Ministrs gan norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā ir papildināts kompensējamo zāļu saraksts vēža slimniekiem. Viņš arī aicinās izvērtēt zaļā koridora efektivitāti, kas ļaus pacientam, kuram diagnosticēts vēzis, ātrāk saņemt ārstēšanu, jo šobrīd šī koridora iespējas netiek pilnībā izmantotas.
Tāpat viņš vēlreiz uzsvēra, ka situāciju ir iespējams mainīt ar Veselības ministrijas izstrādāto veselības platformu nākamajiem 50 gadiem, kā arī to, ka ģimenes ārsti par agrīni atklātu vēzi saņems trīskāršu prēmiju.
Ministrs arī ir iecerējis ar likumu noteikt, ka pacientiem ir arī pienākumi, tai skaitā veikt pārbaudes, lai agrīni atklātu slimību. Regulāras pārbaudes pie speciālistiem apmaksātu valsts, norādīja Belēvičs.
Savukārt, runājot par finansējumu onkoloģijas nozarei, Belēvičs norādīja, ka vēža ārstēšanai katru gadu finansējums tiek palielināts un pagājušajā gadā tas veidoja 48 miljonus eiro, bet 2009.gadā - 36 miljonus eiro.
Purkalne gan norādīja, ka arī pacientu skaits ir pieaudzis, kā arī finansējums tiek tērēts novecojušiem medikamentiem. Ministrs gan uzskata, ka jauni medikamenti nenozīmē, ka tie ir efektīvāki, kā arī, ja kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļauts kaut kas jauns, tad kāds no vecajiem medikamentiem ir jāizņem ārā, tomēr pagaidām viņš nav saņēmis nevienu ierosinājumu, ko tieši varētu vairs neiekļaut sarakstos.
Tāpat ministrs uzskata, ka par studentu apmācību slimnīcās, kā arī pētniecības veikšanu ar slimnīcu infrastruktūru tām būtu jāsaņem finansējums no universitātēm.