Desmitiem jauno novadu deputātu varētu nolikt mandātus
Uz jautājumu, kas varētu vadīt Piltenes pārvaldi, pilsētas mērs Jānis Abakuks (ZZS) Dienai atbildēja: "Protams, Jānis Abakuks. Cilvēki balsoja par mani, lai es paliktu uz vietas." Viņš tikai izteica nožēlu, ka Ventspils novada domē tad vairs nebūs neviena deputāta no Piltenes, kuras intereses tajā netikšot aizstāvētas. Šī iemesla dēļ Valles pagasta priekšsēdis Arvīds Zvirbulis (TP) nesteigs nolikt mandātu, lai Valle nepaliktu bez sava deputāta Vecumnieku novada domē. A.Zvirbulis, tāpat kā Variņu pagasta un Valkas rajona padomes priekšsēdis Uldis Birkenšteins (ZZS), norādīja uz neapskaužamo situāciju, kādā nonāks bijušie pagastu priekšsēži, — novada domē kā ierindas deputāti viņi saņems vien pārdesmit latus mēnesī, bet pārvaldes vadītāja darbs ir algots.
Ievelk sarakstus
Novadu vēlēšanās panākumus guva tieši tie saraksti, kuru līderi bija pagastu vai pilsētu vadītāji, — novadu domēs ir ievēlēti 296 pašvaldību vadītāji, no kuriem gandrīz 90 pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), ap 60 — Tautas partiju (TP), 30 — LPP/LC. No Pilsoniskās savienības un Jaunā laika ir ievēlēts ap 20 vietējo līderu, pārējo partiju pašvaldību vadītāji domēs ir pārstāvēti mazākā skaitā. Precīzu skaitu noteikt nav iespējams, jo vietās, kur nevajadzēja iesniegt partiju sarakstus, politisko spēku biedri ir startējuši arī ar apvienību karogiem.
No Rēzeknes novada domes 17 deputātiem 11 ir līdzšinējie pagastu priekšsēži — no tiem seši ir ievēlēti no Saskaņas centra. Ventspils novadā ir 8 vietējie pašvaldību vadītāji no 15 deputātiem, Gulbenes novadā — astoņi no 17 deputātiem, Talsu, Jelgavas un Tukuma novados — septiņi no 17 deputātiem. Daudzviet četri, pieci pašvaldību vadītāji ir ieguvuši mandātu. Likuma nosacījumi, kas liedz savienot pagasta pārvaldes vadītāja amatu ar deputāta mandātu bija zināmi iepriekš, tāpēc vairāki pašvaldību vadītāji vēlēšanās nekandidēja un nevarēja palīdzēt savām partijām kaldināt uzvaru. Alūksnes novadā iekļautā Liepnas pagasta vadītājs Laimonis Sīpols (LPP/LC) ieteiks domei par pagasta pārvaldes priekšnieci apstiprināt savu vietnieci Līgu Kaņepi, jo viņš ir gatavs respektēt likuma normas.
Likumu nemainīs
No pašvaldību potenciālo līderu izteikumiem izrietēja, ka darbu savā pagastā vai pilsētā vēlas turpināt vairāki desmiti no pagastiem ievēlēto domnieku. Ja šie paredzējumi piepildās, viņu vietā domēs nonāktu ar pašvaldības darbu līdz šim mazāk saistīti deputāti. Vieni vēl cer, ka Saeima varētu mainīt pašvaldību likuma nosacījumus un atļaut savienot amatus. Ir izskanējis priekšlikums, ka pārvalžu vadītājiem varētu ļaut nolikt mandātu uz laiku, lai to varētu atjaunot, nomainoties pārvaldes vadībai.
Vēl citviet deputāti domā, kā šo normu apiet, piemēram, neieceļot pārvalžu priekšniekus, bet izveidojot vairākus novada vadītāja vietnieka amatus, šie cilvēki tad raudzītos, lai pagastos cilvēki saņemtu nepieciešamos pakalpojumus. Pārgaujas novadā, kurā ir iekļautas trīs pašvaldības, deputāti jau vienojušies atteikties no pagastu pārvalžu vadītājiem, Dienai atzina Straupes pagasta priekšsēdis Imants Kalniņš (ZZS). Iedzīvotāji varēšot saņemt visus līdz šim pieejamos pakalpojumus.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP) nav noskaņots mainīt kārtību un joprojām iebilst pret novada deputāta un pagasta pārvaldes vadītāja amata savienošanu, jo tādā gadījumā lēmējvara saplūstu ar izpildvaru, bet novada dome ļoti atgādinātu likvidējamo rajona padomi, kur katrs "rautu to deķi uz savu pusi", taču reformas mērķis ir bijis panākt, lai visi deputāti domātu par novadu kopumā. Saeimas komisija šo situāciju tomēr plāno izvērtēt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.