Jau ziņots, ka straujāka sniega kušana un ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs sāksies aprīļa sākumā, Daugavā - otrās dekādes pirmajā pusē.
VUGD trešdien darba grupā tikās ar atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību pārstāvjiem un pārrunāja savstarpējo rīcību, lai nodrošinātu saskaņotu un vienotu darbību starp visām iesaistītajām pusēm iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā un plūdu bīstamības novēršanā Daugavas upes baseinā.
Plānots, ka koordināciju plūdu laikā organizēs vietējā pašvaldība, sadarbojoties ar atbildīgajiem dienestiem un pieņemot lēmumus par konkrētiem pasākumiem. Izvērtējot katras iesaistītās puses iespējas un resursus, darba grupa sanāksmes laikā vienojās par pienākumiem, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās. Ja plūdu mērogs pārsniegs vienas pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas darbības teritoriju, tad plūdu seku likvidēšanas pasākumu koordinēšanā iesaistīsies VUGD.
Sekojot šajā gadā izteiktajām prognozēm un novērojumiem par ledus
stāvokli, vairākas pašvaldības jau sākušas sagatavošanās darbus.
"Novērojumi liecina, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus
ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras. Arī šī gada
ziema un martā esošais aukstums iezīmē atšķirīgu palu scenāriju. Ūdens
līmeni pavasara palu laikā Daugavā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums
Baltkrievijā un Krievijā, jo 2/3 no upes kopējā baseina atrodas šo
valstu teritorijā," sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centra pārstāve Līga Kurpniece.
"Katrai iesaistītajai institūcijai ir savi veicamie uzdevumi, bet tikai saskaņotas un koordinētas rīcības rezultātā var tikt sasniegts vēlamais rezultāts. Ļoti nozīmīgs un svarīgs ir pašvaldību civilo aizsardzības komisiju darbs. Tajā ietilpst gan preventīvie pasākumi, gan rīcība plūdu laikā, gan arī plūdu seku likvidēšanā, visi šie veicamie pasākumi ir vienlīdz svarīgi un tādēļ liela nozīme ir to kvalitatīvai un savlaicīgai izpildīšanai," sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Palu gadījumā būtiska nozīme ir elektroapgādes drošībai un kvalitātei, tādēļ AS Sadales tīkls sazinās ar iespējamo plūdu apdraudētajām pašvaldībām par rīcību krīzes gadījumā, lai nodrošinātu sociāli nozīmīgus objektus ar elektrību. Pēdējos gados arī Latvijas mazās upes pavasaros pārplūst, tādēļ AS Sadales tīkls, rūpējoties par iedzīvotāju drošību un iekārtu ekspluatāciju, paaugstinoties ūdens līmenim, uz laiku atslēdz tās no sprieguma, kamēr iekārtas atkal kļūst drošas ekspluatācijai.
Lai Daugavas hidroelektrostacijas sekmīgi strādātu palu laikā, koncernā ir veikti ikgadējie sagatavošanās pasākumi: uzņēmumā palu laikā strādā komisija, kas organizē visu hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju sagatavošanu un hidroelektrostaciju darba režīmus palu periodam. Uzņēmumā darbojas ārkārtas un krīzes pārvaldīšanas vienotā sistēma, kura nodrošina savlaicīgu apzināšanu, saskaņotu un efektīvu rīcību starp koncerna kapitālsabiedrībām. AS Latvenergo ir uzstādījusi divas videokameras ledus un ūdenslīmeņa situācijas novērošanai Pļaviņās.
Aktuālā informācija iedzīvotājiem palu periodā tiek nodrošināta AS Latvenergo mājaslapas sadaļā Pali Daugavā. Ārkārtas situāciju paziņošanai vienotais tālruņa numurs valstī tāpat kā līdz šim būs 112, bet citos gadījumos vietējām pašvaldībām būtu savās mājas lapās un citos informācijas nesējos jāpublicē tālrunis, kas atbild uz iedzīvotāju zvaniem diennakts režīmā.