Diskusiju par prezidenta personīgo ārstu varētu sākt pēc Vējoņa atlabšanas

Pēc neatkarības atgūšanas, atjaunojot Valsts prezidenta institūtu, šāda štata vieta kancelejā bijusi. Personīgais ārsts bijis Gunta Ulmaņa laikā. Taču tas vairs nav bijis Ulmaņa pēcteču Vairas Vīķes-Freibergas, Valda Zatlera un Andra Bērziņa kancelejās."Visa tā lieta man likās tik normāla, dabiska un pareiza. Šinī gadījumā, es domāju, ir jāpieņem attiecīgie lēmumi, lai prezidenta institūcijas ietvaros būtu ārsts, kas atbild par prezidenta veselību," uzskata Ulmanis.Straujais darba ritms un lielā slodze neļauj valsts pirmajai personai privātā kārtā pienācīgi parūpēties par savu veselību, atminas eksprezidents."Kad man dienā bija desmit uzstāšanās, tad skaidrs, ka man kaut kur vakarpusē kājas trīcēja, un ne tikai kājas trīcēja. Un tad ir svarīgi, lai tev ir ārsts, kurš var tev gan piepalīdzēt tīri tehniski, gan ar saviem padomiem. Nevajadzētu prezidentu pamest bez medicīniskās apkalpošanas,"uzskata Ulmanis.Tomēr, atšķirībā no citu valstu līderiem, Latvijas prezidentu ārvalstu vizītēs ārsts nav pavadījis, un tas radījis arī sarežģījumus."Es atceros, ka savā laikā biju vizītē Parīzē, man nebija šis ārsts līdzi, jo Latvijā tāda prakse nav, un es dabūju nakts laikā steidzamības kārtībā Parīzē meklēt ārstu, kas man palīdzēja tajā situācijā. Tā kā no skolas ir jāmācās," vērtēja Ulmanis.Diskusiju par valsts nodrošinātu ārstu, kas rūpētos par Valsts prezidenta veselību, vēlas rosināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.Papildu tiešajiem mediķa pienākumiem šim cilvēkam varētu būt arī specifiskas funkcijas, piemēram, komunikācija ar presi, jo prezidenta kancelejas darbinieki var nepārzināt kaut vai medicīnisko terminoloģiju."Šajā gadījumā būtu ļoti labi, ka tā būtu centralizēta komunikācija ar sabiedrību. Atzīsim godīgi, ka šoreiz viss notika mazliet haotiski," uzskata Ērglis.