Lūgti norādīt, kuras no prognozēm, kas līdz šim izskanējušas par 2012. gadu un tajā gaidāmajiem notikumiem, tomēr nepiepildīsies, vairākums aptaujāto par vismazāk iespējamo uzskatījuši pasaules gala iestāšanos (62%). Tikmēr otra populārākā atbilde šajā jautājumā ir politiķu solīto reformu neiespējamība (24%). 18% respondentu atzīmējuši, ka netic "nulles deklarēšanās" ieviešanai nākamajā gadā, kaut arī pētījuma norises laikā to paredzošais likumprojekts tika virzīts Saeimā un patlaban jau ir pieņemts. Sabiedrības prātos 2012. gadā gandrīz vienlīdz neiespējams ir krīzes otrais vilnis, kārtējais sadzīves pakalpojumu tarifu pieaugums un ES līdzfinansējuma samazinājums lauksaimniekiem (12-16%), bet tikai 7% aptaujāto norāda, ka nākamgad visticamāk nenotiks vēl vismaz viena budžeta konsolidācija, liecina pētījuma dati.
Neskatoties uz to, ka drīz vien tiks svinēti vieni no Latvijas iedzīvotāju mīļākajiem svētkiem, sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā tomēr samazinājies par trim punktiem. Turklāt nākotnes vērtējuma indekss ir -7, un tas ir pesimistiskākais rādītājs kopš vasaras sākuma.
Dati liecina, ka vērtējumu kritums vērojams arī indikatoros par kopējās situācijas attīstību valstī un ekonomiskā stāvokļa nākotnes prognozēm - abi rādītāji ir zemākie pēdējā pusgada laikā. Tiesa gan, atšķirībā no iepriekš minētajiem indikatoriem sabiedrības viedoklis novembrī kļuvis nedaudz optimistiskāks jautājumā par valdības darba kvalitāti un efektivitāti. Par četriem procentpunktiem, sasniedzot 15% atzīmi, palielinājies to aptaujāto skaits, kuri ir apmierināti ar valdības darbu. Turklāt aptaujātie retāk atzīmējuši, ka ar to ir "pilnībā neapmierināti" (oktobrī 42%, novembrī 33%).
Tai pašā laikā par vienu no zīmīgākajām norisēm, ar ko 2012. gads varētu tikt ierakstīts Latvijas vēstures lappusēs, 46% aptaujāto atzīmējuši nerimstošo emigrāciju, 27% - nepopulāru valdības lēmumu iespējamību, bet ceturtā daļa respondentu - ekonomiskās situācijas atkārtotu saasināšanos un iespējamus iedzīvotāju protestus. Skaļas oligarhu tiesas prāvas, kas bija aktuāls temats 2011. gada vidū, par ticamām patlaban uzskata vien 10% aptaujāto, bet godīgāku politiku sagaida 6% DNB Latvijas barometra respondentu.
Vairāk nekā puse jeb 54% uzskata, ka viņiem personiski nākamgad būs aptuveni tikpat naudas, cik šogad (kas ir ievērojami pozitīvāks rādītājs nekā 2009. un 2010. gada nogalē). 64% arī norādījuši, ka neko īpašu nedara, lai sagatavotos jaunam ekonomiskās situācijas saasinājumam. Tiesa gan, 9% Latvijas iedzīvotāju sakās meklēt vai arī jau atraduši iespēju gūt papildu ienākumus, 7% izveidojuši uzkrājumus "nebaltai dienai", bet 6% norādījuši, ka netic krīzes "otrā viļņa" pienākšanai.
Vērtējot, kuras no 2010. gada nogalē izskanējušajām prognozēm par ekonomiskās situācijas attīstību Latvijā piepildījušās, bet kuras - ne, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka šogad ekonomiskais stāvoklis nav uzlabojies un runas par krīzes beigām pērn bijušas pāragras (44%).
Tikmēr vienlīdz bieži aptaujātie minējuši, ka ekonomiskā situācija šogad uzlabojusies, bet ne tik daudz, lai varētu runāt par krīzes beigām (23%), kā arī - uzsvēruši, ka krīze šogad kļuvusi vēl smagāka (22%). Savukārt to, ka krīze 2011. gadā beidzot ir pārvarēta, atzīmējuši vien 2% respondentu.