Valdības vadītājs aizvadītajā nedēļā, stāstot par aizdevuma programmas noslēgumu, uzsvēra, ka šī krīze devusi vairākas galvenās mācības. Starp tām ir arī tas, ka eiro ieviešana ir mērķis ar skaidriem kritērijiem, iespēju robežās izdevumu samazināšana ir labāka par nodokļu celšanu, starptautiskai palīdzībai jābūt pietiekami apjomīgai, lai palīdzētu atjaunot uzticību tirgos, kaut arī korekcijas var veikt pakāpeniski, lielāki sākotnējie soļi nodrošina labāku rezultātu, bet atšķirīgu partiju koalīcijas valdības un valdību maiņas nav nepārvarams šķērslis apņēmīgu reformu veikšanai.
Savukārt, runājot par tālāko attīstību un nākotnes izaicinājumiem, Dombrovskis norādīja, ka ir jāīsteno stingra fiskālā disciplīna, jānodrošina konkurētspējas uzturēšana un ilgtspējīga izaugsme, jāpabeidz budžeta konsolidācija, jāveic inflācijas ierobežošana un ēnu ekonomikas apkarošana. Tāpat svarīga ir bezdarba samazināšana un pievienošanās eiro 2014.gadā.
Kā ziņots, Latvija noslēgusi trīs gadus ilgušo starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses.
Tika parakstīts pēdējais memorands, kas regulē Eiropas Savienības (ES) Latvijai piešķirto finansiālo palīdzību, un arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprināja pēdējās pārskata misijas rezultātus un nodomu vēstules tekstu ar Latviju, kas nozīmē, ka fonds atbalsta starptautiskās aizdevuma programmas slēgšanu.
Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma programma gan formāli noslēgsies nākamā gada 20.janvārī, jo EK aizdevums tika saņemts mēnesi vēlāk nekā no SVF. Pēc programmas noslēgšanas Latvijā tiks veikta "pēcprogrammas uzraudzība", kuras mērķis ir nodrošināt aizdevēju izmaksātās palīdzības summas "atmaksāšanas iespējamību, uzraugot valsts attīstību un nodrošinot shēmu vienmērīgai programmas beigšanai, un ļaujot konsolidēties progresam, kas panākts programmas laikā".
Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardi latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās EK, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
Vienošanos par aizdevuma ņemšanu 2008.gada nogalē panāca un to sāka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, bet programmu un tās mērķus pamatā īstenoja viņa pēctecis amatā Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš kopš 2009.gada marta vada jau trešo valdību.
No starptautiskajā aizdevuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardus latu). Aizdevumu Latvijai būs jāsāk atmaksāt jau nākamgad, SVF atmaksājot 237,2 miljonus latu, bet pēdējais maksājums - 140,6 miljoni latu -, pēc esošā grafika, 2025.gadā jāatmaksā EK.
Latvija tā arī neizmantoja iespēju saņemt Ziemeļvalstu - Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, Igaunijas - piedāvātos 1,9 miljardus eiro (1,33 miljonus latu), kā arī Čehijas un Polijas piedāvātos 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).