DP: Patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada

Šobrīd runāt par strauju un būtisku nacionālās drošības apdraudējuma pieaugumu mēs nevaram, bet jāsaprot, ka arī ikdienā Drošības policija veic virkni preventīvo pretterorisma pasākumu, lai novērstu jebkādus terorisma radītos riskus. Šobrīd konkrētus draudus nacionālajai drošībai šie patvēruma meklētāji nerada," raidījumam de facto uzsver Drošības policijas darbinieks.Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par to, ka, slēpjoties aiz patvēruma meklētāju mugurām, Eiropā ieradīšoties Islāma valsts kaujinieki un teroristi."Pilnībā izslēgt tādu iespēju, ka patvēruma meklētāju piesegā Eiropā ierodas uz terorismu tendētas personas, nav iespējams. Par to liecina arī Eiropas Savienības valstu prakse, bet uz to jāskatās plašākā kontekstā, proti, Šengenas zonas īpatnība - atceltās iekšējās robežkontroles - paredz to, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta, lai tādas personas šeit neierastos. Un dažādos līmeņos gan eksperti, gan politikas veidotāji dara visu, lai novērstu šādu iespēju," saka Drošības policijas darbinieks.Visu patvēruma meklētāju, kā arī nelegālo imigrantu pārbaude Latvijā (un arī citur Eiropā) sākas ar šo cilvēku nofotografēšanu un pirkstu nospiedumu noņemšanu.  Tie tiek ievadīti starptautiskās informācijas sistēmās, kas palīdz noteikt gan šo cilvēku identitāti, gan to, vai viņi jau nav prasījuši patvērumu kādā citā valstī.  Daļu cilvēku, ko uz Latviju vedīs no bēgļu nometnēm ārpus Eiropas Savienības, būs jau pārbaudījuši ANO darbinieki. Taču arī šajā gadījumā gala lēmumu pieņems Latvijas varas iestādes. Pārbaudes procedūra ietver vairākus posmus.  Pēc pirkstu nospiedumu noņemšanas un fotografēšanas notiek sākotnējā intervija, kurā aizpilda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izstrādātu anketu. Pēc tam iegūtās ziņas pārbauda, gatavojoties pamata intervijai. Tā vidēji ilgst divarpus stundu, taču var būt arī garākas, bet reizēm tās ir arī jāatkārto. Ja nepieciešams, vāc vēl papildu informāciju par faktiem, ko minējis patvēruma meklētājs, salīdzinot to sakritību."Šai pamata intervijā cilvēks tiek izvaicāts par viņa individuālajām lietām. Kas tad viņam draud tai konkrētajā valstī, tai konkrētajā reģionā, ciematā, pilsētā un tā tālāk. Un tad visa  informācija tiek rakstiski, video, audio ierakstīta obligāti,  lai varētu tālāk vēlreiz jau pēc šīs intervijas pārbaudīt visus sniegtos datus, un attiecīgi PMLP varētu pieņemt gala lēmumu," de facto stāsta Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Mareks Hoņavko.Informācijai noder viss – interneta resursi, raksti par notikumiem palīdzības lūdzēja dzimtajā vietā, fakti, kas iegūti sadarbībā ar ANO komisariātu bēgļu jautājumos. Tiek lūgti arī ārvalstu ekspertu pētījumi, lai pārliecinātos par kādu faktu atbilstību. Bagātākās Eiropas valstis nosūta uz riska valstīm arī savus Imigrācijas sakaru virsniekus, ko Latvija nedara."Mēs ievācam informāciju par izcelsmes valstīm - no tām valstīm, no kurām nāk visvairāk. Par to informācija uzkrājas, un ar nākamajiem jau var strādāt ar šo informāciju par šo valsti. Informāciju nevāc tikai vienai lietai.  Tā turpmāk kalpo kā pamatinformācija, kurai tikai nāk un nāk klāt jauna,” saka PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Robežsargiem kāda cilvēka identitāti palīdzējis apstiprināt viņa mantās atrastais numurētais ēdināšanas talons no ANO organizētas bēgļu nometnes. Uz jautājumu, cik labprātīgi šie cilvēki stāsta par sevi, Hoņavko atbild: "Ne visos gadījumos. Un bieži vien arī melo. Un, kad to saprot, ka tie viņa meli nāk viņam par sliktu, jo tad visticamāk būs negatīvs lēmums pret viņu, tad viņš sāk meklēt jau citus, papildu materiālus, kas varētu viņa  viedokli aizstāvēt, un viņi tiek iesniegti  papildus jau automātiski.  Un tas nozīmē,  ka Valsts robežsardzei jau atkal jātulko, jāpievieno lietas materiāliem, un tas process atkal paildzinās, līdz tiek pieņemts lēmums."Novērojot iemītniekus centrā, dažkārt atklāts, ka viņi melojuši par savu ticību – piemēram, kristietis izrādījis musulmaņa paražas vai otrādi. Vjetnamieši visbiežāk mēģina samelot par savu vecumu, izliekoties par nepilngadīgiem, pret kuriem jāizturas saudzīgi."Mēs arī no viņa stāstītā, no attieksmes pret visu to, varam noprast, ka cilvēks stāsta patiesību. Tīri subjektīvs lēmums. Kā tiesnesim tiesā – vai stāsta patiesību.  Bet mums ir jāspēj savākt maksimāli daudz pierādījumu tam, vai viņš stāsta patiesību. Un līdz šim bija tikai viens gadījums, kad cilvēks nav vispār identificēts," saka Hoņavko.Ikvienu patvēruma meklētāju pārbauda arī Drošības policija no sava skatu punkta ciešā sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem. Latvijas robežsardzes darbinieki savas zināšanas, kā strādāt ar patvēruma meklētājiem, papildinājuši arī piedaloties starptautiskās operācijās. Drīzumā padziļināto interviju veikšanu no robežsardzes pārņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un tai būs nepieciešama papildu kapacitāte un zināšanas. "Darbinieki mācās. Mācās nepārtraukti. Ir Eiropas Savienības organizētas apmācības, kas notiek onlainā, un pēc tam jābrauc vēl uz Maltu. Ir apmācības, kas notiek uz vietas ar ANO iesaistīšanos," saka Roze.Jau drīzumā būs jādomā, kā atrast papildu tulkus, jo jau šobrīd pieaicinātie tulki, īpaši arābu un vjetnamiešu valodām, ir noslogoti.Uz jautājumu, vai iekšlietu dienesti tiks galā ar augošo slodzi, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atbild: "Jā.  Mēs tiksim galā. Bet  pie nosacījuma, ka mēs atrodam, kur viņus  izmitināt. Jā, kaut kāds finansējums būs vajadzīgs papildus, bet es neteiktu, ka tie būs šausmīgi miljoni, lai stiprinātu šo kapacitāti."Par nelikumīgu robežas šķērsošanu robežsargi šogad aizturējuši 305 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa nākusi no Vjetnamas un Afganistānas. Savukārt patvērumu šogad lūdzis 201 cilvēks. Biežākie patvēruma lūdzēji - no Ukrainas, Vjetnamas, Gruzijas, Sīrijas. Pēdējos gados bēgļa vai alternatīvais statuss vidēji tiek piešķirts ap 30 cilvēkiem gadā.