Kā akcentēja padomes pārstāvji, šonedēļ Saeima lems par rituālās kaušanas aizliegšanu. Lai gan grozījumi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika atbalstīti, tomēr deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) ir nolēmis virzīt šo priekšlikumu balsojumam Saeimā 8.martā.
Padome norāda, ka vairāk nekā divu gadu laikā nav piepildījušās prognozes, uz kuru pamata Latvijā tika "krasi pazemināti lauksaimniecības dzīvnieku labturības standarti un ieviesta cietsirdīga un nacionālajām tradīcijām sveša kaušanas metode".
"Jau nepilnu gadu pēc parlamenta lēmuma atļaut Latvijā kaut lopus bez apdullināšanas uzņēmums, pēc kura ierosinājuma šī kaušanas metode tika steidzamības kārtībā iekļauta likumā, - SIA Viesuļi - bankrotēja, tā arī nenoslēdzot solīto daudzmiljonu līgumu par "Halal" gaļas piegādi Zviedrijai," norādīja padomes pārstāve Solvita Vība, akcentējot, ka uzņēmuma kautuvei vairākkārt mainījušies īpašnieki.
"Vispirms "Halal" gaļas biznesu pārņēma jaunreģistrēta SIA Kebeco, kas piederēja Belizā reģistrētai ārzonas firmai Beacon Shipping Ltd. Vēlāk Kebeco dalībnieku sastāvs mainījās - 30% tā daļu kopš pērnā gada novembra piederēja pašmāju uzņēmējam Gundaram Dilbam, bet atlikušie 70% - kārtējai ārzonai, Belizā reģistrētajam Kebeco International Inc. 2011.gada laikā kautuvē saimniekojuši vēl divi uzņēmumi - SIA Latbiomeat un SIA Biomeat, kas reliģiskajām tradīcijām nokāvuši attiecīgi 86 un 1638 liellopus un 79 aitas," sacīja Vība.
Viņa arī norādīja, ka 2011.gada 17.jūnijā reģistrētās Latbiomeat valdē ir Viktors Barkausks un Boriss Gafts, kura vārds publikācijās oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis minēts vairākos tiesu paziņojumos, kuros viņš "aicināts uz tiesas sēdēm, tostarp par parādu piedziņu".
"Solītie ieguvumi Latvijas lauksaimniecībai un ekonomikai kopumā nav sasniegti, un parlamenta "zaļā gaisma" cietsirdīgu kaušanas metožu ieviešanai 2009.gadā galvenokārt noder tikai uzņēmumiem ar neskaidru struktūru un kapitāla izcelsmi," rezumēja Vība.
Kā ziņots, 2009.gada 17.septembrī Saeima mainīja Dzīvnieku aizsardzības likumu, atļaujot Latvijā liellopus kaut pēc musulmaņu reliģiskajām tradīcijām bez iepriekšējas apdullināšanas. Likuma pieņemšana steidzamības kārtībā tika argumentēta ar ievērojamiem eksporta tirgiem, kas kļūtu pieejami Latvijas gaļas ražotājiem, ja Latvijā būtu atļauts iegūt gaļu atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Viesuļi tolaik solīja pēc reliģiskās metodes kaut līdz 2000 lopu pusgadā un eksportēt vairāk nekā 500 tonnu "Halal" gaļas mēnesī.
Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati, kopumā pagājušajā gadā Latvijā saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām metodēm nokauti 2317 liellopi jeb 2,5% no kopējā nokauto liellopu skaita un 269 aitas jeb 2,4% no kopējā nokauto aitu skaita.