Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 21. decembris
Saulcerīte, Tomass, Toms

Ebreju īpašumu atgūšana var izvērsties ilgi un dārgi

Pēc 2006. gada, kad Saeima nolēma nevirzīt izskatīšanai likumprojektu par ebreju īpašumu atdošanu ebreju kopienai, ar vairākiem tā laika atdodamo īpašumu sarakstā iekļautajiem objektiem notikušas nozīmīgas pārmaiņas.

No ebreju kopienas izveidotā 14 atdodamo īpašumu saraksta vairākiem pēdējā laikā varētu būt cēlusies vērtība, jo tos remontē, tāpat burtiski pirms mēneša notikuši pārdošanas un nomas darījumi. Tas var sarežģīt sarunu procedūru, un īpašumu atdošana, ja tāda notiktu, var izvērsties par ļoti ilgu procesu, kas valstij izmaksātu dārgi. Šobrīd kopiena pretendē arī uz ēkām, par kurām agrāk bija plānots maksāt kompensācijas naudā. Savukārt kā labas prakses piemērs tiek minēta Kuldīgas sinagoga, kas ar ebreju kopienas svētību pārtapusi par novada bibliotēku.

Divi darījumi ar bijušajiem ebreju īpašumiem notikuši maijā, un tas nozīmē, ka tobrīd valdības dienas kārtībā ebreju īpašumu restitūcijas jautājums, visticamāk, vēl nebija. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vēstule premjeram, aktualizējot šo jautājumu, datēta ar 17. maiju, un 1. jūnijā Valdis Dombrovskis rakstījis rezolūciju tieslietu ministram Gaidim Bērziņam par darba grupas izveidošanu, ko ministrs atteicās darīt un vēlāk demisionēja.

A. Suharenko vēstulē norāda, ka kopiena iesaistījusi starptautiskā advokātu biroja Varul speciālistus, kuriem esot pieredze restitūcijas jautājumu risināšanā Eiropā. Tāpat kopiena norāda, ka iepriekšējo normatīvo aktu izstrādes procesā jau ir sakrāts «milzīgs vēsturiskās un citas darbam ar likumprojektu nepieciešamās dokumentācijas apjoms», kas varot atvieglot likuma sagatavošanu. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektores Gitas Umanovskas pēdējais minētais skaitlis ir ap 270 īpašumu, kuru vidū nav privātpersonām piederējušie. 2006. gadā, kad likumu nepieņēma, tā projekta pielikumā bija 14 adrešu un vēl garš saraksts ar īpašumiem, kurus nebija paredzēts atdot, bet samaksāt aptuveni 32 miljonu latu kompensāciju, un tas esot bijis nevis ebreju kopienas, bet gan valdības komisijas priekšlikums.

2010. gadā izveidotajā Tieslietu ministrijas darba grupā tapa saraksts, kuru savukārt nebija apstiprinājusi ebreju kopiena, un tajā, kā jau ziņots iepriekš, bija vairāk nekā 45 īpašumi. Vaicāts, vai Eiropas fondu naudas ieguldīšana objektos, kā arī to pārdošana varētu sarežģīt īpašumu atgūšanas sarunas, Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke atzīst, ka par to grūti spriest - neesot zināms diskusiju objekts. Abi saraksti, kas savulaik sastādīti, nesakrīt, un tāds saraksts, ko pie sarunu galda būtu izveidojušas abas puses, neeksistē. Premjera rezolūcijas mērķis bijis sapulcēt pie viena galda valsts un ebreju kopienas pārstāvjus, lai būtu skaidrs, par ko ir runa, jo jautājums jārisina pietiekami detalizēti. Kopienai jāspēj ar dokumentiem pierādīt īpašumtiesības. Tiesību pārmantojamības noskaidrošana ir darba grupas uzdevums. «Šobrīd skaidrs ir tas, ka runāt var tikai par sabiedrisko un reliģisko organizāciju, ne privātpersonu īpašumiem, un nav runas par kompensāciju no valsts budžeta,» norāda M. Panke. Jautāts, kā varētu risināt jautājumu par tādiem īpašumiem, kas vairs nepieder valstij, jo ir pārdoti, viņš pieļāva, ka varētu būt runa par līdzvērtīgu īpašumu atdošanu.

Iespēju diskutēt par kompensācijām vai līdzvērtīgu īpašumu pieļauj arī G. Umanovska. Viņa norāda, ka nekādā gadījumā ebreju kopiena neplāno izlikt no īpašumiem skolas, iestādes, kas tajos atrodas, vai arī iedzīvotājus. Ja no atgūto namu apsaimniekošanas rastos ienākumi, tos novirzītu gados vecāko kopienas pārstāvju atbalstam, kā arī sliktākā stāvoklī esošo māju atjaunošanai. «Liela daļa pašvaldību, sevišķi mazpilsētās, ar mums labprāt sadarbotos gan tagad, gan turpmāk,» uzsver G. Umanovska. Viņasprāt, likumdevēja rokās ir noteikt, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas izveidota, apvienojoties mazākām XX gs. 90. gadu sākumā dibinātām ebreju organizācijām, ir līdz 1940. gadam pastāvējušo ebreju sabiedrisko organizāciju tiesību pārņēmēja. Pastāv arī iespēja, ka padomei savas tiesības uz kādu īpašumu varētu būt jāaizstāv tiesā. G. Umanovska uzskata, ka likumā var arī ierobežot organizāciju skaitu, kas var pretendēt uz īpašumiem, lai izvairītos no situācijas, ka uzrastos tikko dibināta organizācija ar pretenzijām uz kādas 1940. gadā likvidētas biedrības mantu.

Pie īpašumu jautājuma valdības līmenī plānots atgriezties pēc plānotajām ebreju kopienas sarunām ar Saeimas frakcijām, par kuru laiku vēl nav vienošanās. Savukārt darba grupā, ja tādu izveidos, kopiena deleģējusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieku Biominu Kajemu, Aizgādņu komitejas locekli Dmitriju Krupņikovu un starptautiskā advokātu biroja Varul pārstāvi Gintu Viļgertu. Demisionējušais tieslietu ministrs G. Bērziņš ir izteicies, ka arī nākamais Nacionālās apvienības virzītais ministrs varētu nepiekrist darba grupas izveidei.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sekli meli un kandidātu pazemošana

Pagaidām nezinot, kāds politiskais vai saimnieciskais tirgus novedis pie koalīcijas vienošanās tomēr atteikties no esošajiem kandidātiem un janvārī virzīt kopīgu Latvijas Bankas prezidenta ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas