MK noteikumi paredz, ka angļu valodas rakstiskā daļa tiks organizēta 11. maijā, mutvārdu daļa – 11., 12. un 13. maijā. Vācu valodas eksāmena rakstiskā un mutvārdu daļa notiks 12. maijā, krievu valodā – 13. un 14. maijā, franču valodā – 14. maijā. Latviešu valodas eksāmens notiks 18. maijā, matemātikas eksāmens – 21. maijā. No izvēles priekšmetiem 24. maijā paredzēts Latvijas un pasaules vēstures centralizētais eksāmens, 26. maijā – ķīmijas, 28. maijā – fizikas, bet 1. jūnijā – bioloģijas eksāmens.
IZM dati liecina, ka līdz 23. aprīlim centralizētajam eksāmenam matemātikā pieteikti 16 934 vidusskolas beidzēji, latviešu valodas eksāmenam – 16 560, angļu valodas – 14 724, krievu valodas – 2320, Latvijas un pasaules vēstures – 1526 skolēni. Savukārt centralizēto eksāmenu bioloģijā vēlas kārot 1431 skolēns, fizikā – 951, ķīmijā – 717, vācu valodā – 119, franču valodā – 25 skolēni.
Centralizētos eksāmenus varēs kārtot ne tikai 12. klašu un profesionālo skolu 4. kursa beidzēji, bet arī vispārējās izglītības skolu 11. klases skolēni un profesionālās izglītības iestāžu trešā kursa audzēkņi.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdē aizrādīja, ka nav korekti atļaut tikai 12. klašu un beidzamo kursu skolēniem kārtot eksāmenus vidējās izglītības iegūšanai, to drīkst darīt arī 11. klases un 3. kursa beidzēji. Viņa paskaidroja, ka šādu iespēju neizmanto liels skaits skolēnu, līdz ar to nav pamata bažām par infekcijas riskiem: ''Nav runa par devītās klase beidzējiem un ne par kādiem 30 000 bērnu. Kopumā tie pat neveido simtus. Kāpēc atteikt šādu iespēju skolēniem, kas mērķtiecīgi plāno savu dzīvi atbilstoši saviem mērķiem karjeras veidošanā?''
Uz jautājumu, vai nevarētu vakcinēt vidusskolēnus, tādējādi padarot epidemioloģiski drošāku eksaminācijas procesu, ministre atbildēja, ka to nevar pagūt noteiktajos termiņos, jo pirmie eksāmeni notiek jau maija vidū.
Viņa arī atgādināja, ka visi regulāri tiek testēti, arī pirms centralizētajiem pārbaudījumiem tas notiks.
Valdība arī atbalstīja ierosinājumu, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenu drīkstēs rīkot klātienē grupā ne vairāk kā desmit izglītojamiem. Tas attiecas arī uz valsts un gala pārbaudījumu norisi augstskolā un koledžā studējošajiem tajās studiju programmās, kur šis pārbaudījums ietver praktisko daļu. Klātiene būs pieļaujama arī starptautiskās izglītības programmas obligāto pārbaudījumu norisē Britu vidusskolā Latvijā, Žila Verna Rīgas Franču skolā, Rīgas Starptautiskajā skolā, Latvijas Starptautiskajā skolā, Rīgas Vācu skolā un Starptautiskajā vidusskolā Ekziperī.
Ņemot vērā to, ka daļai skolēnu attālinātās mācības atstāja negatīvu ietekmi uz vielas apguvi un tas draud ar nesekmīgu vērtējumu (mazāk nekā četras balles) vienā vai vairākos mācību priekšmetos, IZM ieteic skolām rast iespēju viņiem sniegt papildu atbalstu mācību gada beigās. Šuplinska gan rosina to izlemt katras skolas vadībai, kā arī līdz maija beigām izmantot individuālās konsultācijas ar pedagogu. Šādu risinājumu atbalsta arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), vēršot uzmanību uz to, ka tiem ap 400 skolēniem, kuri ir ''paklupuši'', šogad izņēmuma kārtā piešķirtās trīs papildu nedēļas (1.–8. klasēm vienu vai divas nedēļas, 10.–11. klasēm – līdz trim nedēļām) ''ļaus viņiem virzīties uz priekšu'', nevis palikt uz otru gadu.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda pārliecību, ka skolotāji arī attālināto mācību procesu ir organizējuši profesionāli un pašaizliedzīgi un diez vai triju nedēļu papildlaiks kaut ko mainīs. It īpaši tāpēc, ka skolēniem ir iespēja savas sekmes uzlabot, izmantojot individuālās konsultācijas. Ja skolēni tās nav izmantojuši, tad tā ir pašu atbildība, ka viņi netiek pārcelti nākamajā klasē.
Pedagogiem jauni papildu pienākumi nav jāuzkrauj, ja par to neparedz samaksu.
''Aicinu cienīt un respektēt pedagogus, jo viņi, mācību gadu beidzot, jau ir saplānojuši savu laiku,'' teica Vanaga. Ja šie pienākumi tiks noteikti, tad LIZDA un LIVA aicina pārdalīt individuālajām konsultācijām paredzētā finansējuma atlikumu šim mērķim (kopumā tam tika piešķirti 12 miljoni eiro).