Decembra nogalē ministrijā norisinājās sanāksme un diskusija, kurā piedalījās VAAD, VMD un LVM speciālisti, kā arī Latvijas mežzinātnes institūta Silava zinātnieki un LMĪB pārstāvji, lai kopīgi izvērtētu situāciju un lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar bīstamo ozolu slimību - akūto ozolu kalšanu.
VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma diskusijā sniedza pamatinformāciju par konstatēto ozolu slimību un jau paveikto tās izpētē. VAAD eksperti jau uzsākuši sadarbību ar britu zinātniekiem. Savukārt VMD un Meža pētīšanas stacijas darbinieki informēja par konstatētajiem slimajiem ozoliem Latvijas teritorijā.
Pēc diskusijas sanāksmes dalībnieki izstrādāja turpmāko rīcības plānu akūto ozolu kalšanas slimības izplatības ierobežošanai. Plānots, ka tiks sagatavots informatīvais materiāls un meža īpašnieku apsekošanas anketa, lai informētu sabiedrību un apzinātu slimības izplatību. Tiks rīkota VAAD speciālistu apmācības paraugu noņemšanai no slimajiem ozoliem un tālākai to testēšanai, kā arī ierīkots izpētes parauglaukums. Eksperti arī sagatavos rekomendācijas slimības ierobežošanai un apkarošanai.
ZM norādīja, ka, ievērojat ozolus ar akūto ozolu kalšanas slimības pazīmēm, iedzīvotājiem būtu jāinformē VMD inženierus meža aizsardzības jautājumos Oskaru Zaļkalnu vai Vasiliju Kolaču, kuru kontaktinformācija pieejama VMD mājaslapā.
LETA decembra sākumā jau vēstīja, ka Latvijā pirmo reizi ir konstatēta akūto ozolu kalšanu izraisoša baktērija. Saskaņā ar VAAD sabiedrisko attiecību speciālistes Dace Ūdres pausto VAAD pēc no VMD saņemtas informācijas par kalstošiem ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā ir noņēmis paraugus, kuros Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstama ozolu slimība - akūtā ozolu kalšana. Akūto ozolu kalšanas ierosinātājs ir zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.
Pēc VAAD sabiedrisko attiecību speciālistes teiktā, slimībai var izšķirt trīs galvenos simptomus, pēc kuriem to iespējams atpazīt. Svarīgākā pazīme ir tāda, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Tāpat ar bīstamo ozolu slimību inficētajiem kokiem, noplēšot ārējo mizu, var redzēt tumšus, slapjus, neregulāras formas ievainojumus, kuri mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, neskarot kodolkoksni. Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.