Jau kopš industriālās revolūcijas cilvēku prātus ir nodarbinājis jautājums, cik tālu ies tehnikas attīstība un kā tā mainīs ierasto lietu kārtību. Zinātniskās fantastiskas žanra cienītāji pēdējās desmitgadēs runā par nākotni, kurā mākslīgais intelekts un roboti uzņemsies daļu cilvēku pienākumu. Tomēr šodien tā jau ir realitāte – automatizācija ir ikdiena daudzās uzņēmējdarbības nozarēs un būtiski ietekmē kā vadītāju, tā arī to darbinieku nākotni.
Vai bažas, ka roboti ir cilvēku konkurenti darba tirgū, ir pamatotas? Un kuras profesijas tie varētu ietekmēt tuvākās desmitgades laikā? Savās prognozēs par robotu un mākslīgā intelekta lomu dalās futurologi un nākotnes biznesa konferences LMT Smart Future 2017 eksperti
“Mehānismi un roboti aizstāj dažādas darba vietas pakāpeniski, sākot ar jomām, kur cilvēku intelektuālais pienesums ir zemāks, un laika gaitā ceļot "intelektuālo latiņu". Šīs pārmaiņas notiek pakāpeniski un ir vērojamas jau kopš industriālās revolūcijas,” uzsver Toms Kreicbergs, rakstnieks un projekta INDEXO izpilddirektors.
Šobrīd, tehnoloģiju revolūcijas laikā, inovāciju attīstības temps ir ātrāks nekā jebkad iepriekš. Automatizācija un robotizācija skar aizvien plašāku profesiju spektru, aizstājot gan ražošanas, gan intelektuālā darba darītājus, neatkarīgi no to kvalifikācijas un darbības nozares.
Piemēram, Oksfordas Universitātes zinātnieku pētījumā par Nodarbinātības nākotni par apdraudētākajām profesijām atzīti telemārketinga speciālisti, kredītu speciālisti, kasieri, juristu palīgi un asistenti, taksometru vadītāji un ātrās ēdināšanas restorānu pavāri.
Dr. Rejs Hamonds, Eiropas pieredzes bagātākais futurologs intervijā LMT Straumei norāda, ka šobrīd satraukumam nav pamata, jo izzūdošo darbavietu vietā tiks radītas jaunas: “Attīstoties tehnoloģijām, mēs varēsim rast iespējas, kā lietas darīt ar jauniem paņēmieniem”.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ir iespēja sasniegt jaunu dzīves kvalitāti valsts līmenī, ir pārliecināts Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents: “Mēs dzīvojam ceturtās industriālās revolūcijas laikmetā, kad viedās tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību strauji maina cilvēku ikdienu un darba procesus. Vienkāršs piemērs – automatizācija jau šodien rūpniecībā samazina tiešu cilvēku saskarsmi ar ražošanas materiāliem, iekārtām un novērš bīstamas situācijas darba vidē. Uzņēmējdarbības procesi kļūst elastīgāki un efektīvāki. Nākotnes darba tirgū vērtīgākais resurss būs viedi prāti, kas pārvaldīs mākslīgo intelektu un liks tam strādāt sabiedrības, ekonomikas un viedas valsts labā.”
Starp tām profesijām, kuru pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu, Oksfordas Universitātes zinātnieki ierindo gan radošās un inovatīvās profesijas, gan tās, kuru pārstāvju darbs saistīts ar savstarpējo saskarsmi. Pie tām pieskaitāmi garīgās veselības un atkarību sociālie darbinieki, arodslimību ārsti, diētas un uztura speciālisti, ārsti un ķirurgi, kā arī garīdznieki. Kā norāda eksperti, šajās profesijās cilvēka faktors nav aizstājams, lai arī tajās pakāpeniski ienāk automatizēti un digitāli risinājumi, kas uzlabo darba efektivitāti un savstarpējās komunikācijas ātrumu.
Nav viena risinājuma, kā darbiniekiem attīstīt savas prasmes un kompetences, lai saglabātu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, kur aizvien lielāka loma būs mākslīgajam intelektam. “Šobrīd jauniešiem būtiski apgūt eksaktās zinātnes. Tad, kad visu darbu darīs roboti, pelnītāji un lēmumu pieņēmēji būs, pirmkārt, robotu īpašnieki un, otrkārt, tie, kuri mācēs robotus programmēt un vadīt. Grūti paredzēt – tieši kādas zināšanas būs vērtīgākās pēc 20 gadiem, bet esmu pārliecināts, ka eksperts matemātikā, datorzinātnēs, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā tirgū būs vērtīgs vēl ilgi,” uzskata Toms Kreicbergs.
Tomijs Krosshills, īblis
Tomijs Krosshills, īblis