Inovatīvi risinājumi enerģijas patēriņa optimizācijai
Raugoties uz enerģijas patēriņa sadalījumu, fosilais kurināmais veido vairāk nekā 60 % pasaules enerģijas galapatēriņa. Huawei eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas īpatsvars pasaules enerģijas galapatēriņā palielināsies no pašreizējiem 20 % līdz 30 % un vairāk nekā 50 % pārdoto transportlīdzekļu būs elektriskie. Jau šodien elektrisko transportlīdzekļu nozare attīstās straujā tempā un turpina pieaugt pārdotais elektrisko transportlīdzekļu apmērs. Nākotne šajā jomā solās būt inovāciju pilna – tiek lēsts, ka elektromobiļi nodrošinās labāku braukšanas pieredzi nekā iekšdedzes dzinēja automobiļi ne tikai veiktspējas, nobraukuma un uzlādes, bet, kas ir vissvarīgākais, arī drošības ziņā. Tādējādi tiks paātrināta elektromobiļu izplatība globālā mērogā. Tomēr uzlādes pieejamība, akumulatoru darbības laiks un jau iepriekš pieminētais drošības aspekts joprojām ir trīs galvenie problēmjautājumi, kas attur patērētājus no braukšanas ar elektriskajiem transportlīdzekļiem. Lai palīdzētu elektromobiļiem sasniegt optimālu energoefektivitātes koeficientu, tiks plaši izmantoti inovatīvi materiāli un digitālās vadības tehnoloģijas, savukārt, lai nodrošinātu optimālu elektromobiļu sistēmas efektivitāti, tiks izstrādāta un pastāvīgi uzlabota visaptveroša arhitektūra. Tā ietvers uzlādi, braukšanas apstākļus, enerģijas pārvadi un pārveidi, apkuri, dzesēšanu un ilgtspējīgu enerģijas atgūšanu.
Viedās enerģijas attīstīšana būvniecības sektorā
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas datiem būvniecības sektors ir atbildīgs par aptuveni vienu trešdaļu no pasaules enerģijas galapatēriņa. Attīstītajās valstīs un reģionos, piemēram, ASV un Eiropā, ēkas rada aptuveni 40-50 % no cilvēka darbības radīto oglekļa emisiju apjoma, bet Ķīnā ēkās patērētā enerģija, ieskaitot ēku būvniecību un ekspluatāciju, veido vairāk nekā 30 % no kopējā enerģijas patēriņa. Turpinoties urbanizācijai un uzlabojoties dzīves līmenim, ēkas un augstskolu pilsētiņas kļūs par vienu no visstraujāk augošajiem galīgās enerģijas patēriņa un oglekļa emisiju avotiem.
Pateicoties energoelektronikas un digitālo tehnoloģiju konverģencei, integrētā viedā enerģija ir kļuvusi par realitāti, kas veicinās jaunu enerģētikas revolūciju un sekmēs mazoglekļa būvniecību. Nepārtraukta izpēte un inovācijas būs nepieciešamas, lai palīdzētu būvēt pilsētiņas, kurās integrēta elektroenerģijas ražošana, tīkli, slodzes un uzglabāšana, kā arī ēkas, kurās var apvienot fotogalvanisko elementu ražošanu, enerģijas uzglabāšanu, līdzstrāvas sadali un elastīgu elektroenerģijas izmantošanu. Šajās pilsētiņās tiks izmantota arī inteliģenta iekārtu ekspluatācija un uzturēšana, kā arī digitālā oglekļa emisiju pārvaldība.
Viens no šādas pilsētiņas piemēriem ir vienā no Āzijas valstīm. Tajā atrodas pirmā gandrīz nulles enerģijas izstāžu zāle, kurā izmanto digitālās tehnoloģijas, lai paplašinātu enerģijas avotus un samazinātu enerģijas patēriņu. Tajā tiek izstrādātas viedas fotoelektriskās enerģijas ražošanas un uzglabāšanas sistēmas, lai palielinātu jaudu, vienlaikus samazinot ēkās patērētās enerģijas patēriņu, izmantojot videi draudzīgāku ventilāciju, gaisa kondicionēšanu un apgaismojumu. Turklāt šajā zālē ir iestrādāta arī pilna aprites cikla enerģijas pārvaldības sistēma, kas nodrošina labāku pārvaldību. Paredzams, ka pēc nodošanas ekspluatācijā šis centrs sasniegs pašpietiekamību, jo tas katru gadu var saražot 1,27 miljonus kWh "zaļās" elektroenerģijas, ietaupot aptuveni 606 tonnas oglekļa emisiju gadā.
Zaļā enerģija uz ūdens
Saules enerģijas ražošana uz ūdens izvietotās spēkstacijās var izrādīties izdevīgāka, salīdzinot ar līdzīgām ražotnēm uz zemes, un Huawei tehnoloģijām ir svarīga loma šo peldošo spēkstaciju būvniecībā. Daudzviet pasaulē ir sarežģīti nodrošināt piemērotu zemi saules enerģijas ražotņu izveidei, piemēram, mazākās valstīs vai pilsētvalstīs. Savukārt lielos pilsētu centros aktuāls ir attāluma un izmaksu jautājums – uzstādīšana tālu no enerģijas patēriņa vietas varētu radīt ievērojamas izmaksas, tāpēc iespēja veidot saules enerģijas ražotnes uz ūdens ir izdevīgs un efektīvs risinājums, kas paplašina zaļās enerģijas iegūšanas iespējas. Tāpat, pielāgojot HES rezervuārus saules bateriju izvietošanai, ir iespējams paaugstināt arī hidroelektrostaciju produktivitāti. Taču vissvarīgākais ieguvums, novietojot saules baterijas uz ūdens, ir tieši dzesēšanas efekts, proti, vēsās saules baterijas ražo ievērojami vairāk enerģijas nekā karstās, un dzesēšana ar ūdeni ir daudz efektīvāka nekā ar gaisa plūsmām. Huawei radītie invertori jeb iekārtas līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā ir lieliski piemēroti peldošām spēkstacijām – tie ir plaši pārbaudīti uz sāļu korozijas ietekmi un spēju darboties temperatūrā no -55oC līdz 80oC. Tiem ir arī saliekama konstrukcija, kas atvieglo uzstādīšanas procesu.
Zaļās elektroenerģijas tendences Latvijā
Atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā tikai pieaugs. Latvijā vēsturiski ir ļoti spēcīgas pozīcijas elektroenerģijas ražošanai no ūdens – hidroelektrostacijās. Šobrīd arvien straujāk aug interese par saules un vēja enerģijas izmantojumu, ko veicina gan elektroenerģijas cenas, gan Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā aktualizētais jautājums par energoneatkarību, gan dažādu valsts atbalsta programmu pieejamība. Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” datiem mājsaimniecības Latvijā primāri izvēlas saules paneļus elektrības pašražošanai ar pieslēgumu sadales elektrotīklam. 2022. gada jūlija beigās elektroapgādes sadales tīklam pieslēgti jau ap 6000 mikroģeneratoru jeb saules paneļu sistēmu līdz 11,1 kW un ap 130 saules elektrostaciju. Interese par saules paneļu uzstādīšanu ir milzīga, tāpēc ir svarīgi zināt, ka mikroģeneratoru uzstādīšanai nekādu jaudu pieejamības rindu nav. Tāpat "Sadales tīkls" nav atteicis saules paneļu uzstādīšanu tiem uzņēmumiem, kuri vēlas uzstādīt ģenerējošās jaudas pašpatēriņam.