Eksperti akcentē - lai gan ideālais risinājums sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā būtu pilnīga smēķēšanas izskaušana, tomēr šajā ziņā ir jābūt reālistiskiem un jāsaprot, ka to nav iespējams panākt īsā laikā un pilnā apjomā, bet tas ir ilgstošs process, kurā pārdomāti un mērķtiecīgi jāīsteno dažādu pasākumu kopums, tostarp arī sekmējot tradicionālo cigarešu un tām līdzīgo tabakas izstrādājumu smēķētāju vismaz sākotnēju pāriešanu uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Un šajā ziņā Latvijai tiek ieteikts ņemt vērā citu valstu veiksmīgo pieredzi smēķēšanas nodarītā kaitējuma mazināšanas jomā.
Latvijā situācija nemainīgi slikta
Analizējot pieejamos statistikas datus, jāsecina, ka Latvijā smēķētāju skaits konstanti ir visai augsts, un attiecīgi arī smēķēšanas izraisītie riski - tāpat kā pirms 20 gadiem – aizvien ir būtisks cēlonis augstiem saslimstības un mirstības rādītājiem. Latvijā jau ilgstoši tiek izstrādātas un ir spēkā dažādas smēķēšanas mazināšanas veicināšanas programmas, tomēr reālajā praksē pieredzēts, ka pārsvarā šā mērķa sasniegšanai tiek mēģināts pielietot dažāda veida ierobežojumus un pat pilnīgus aizliegumus, bet salīdzinoši mazāka uzmanība tiek veltīta gan sabiedrības izglītošanai par smēķēšanas kaitīgumu, gan arī dažādu mazāk kaitīgu alternatīvu piedāvāšanai kaislīgajiem smēķētājiem, kuri nav gatavi strauji pārtraukt šo netikumu. Rezultātā līdzšinējie mēģinājumi mazināt smēķētāju skaitu izrādījušies visai neefektīvi. Taču tā nav tikai Latvijas problēma - līdzīga pieredze bijusi arī citās valstīs, tāpēc mūsdienās daudzviet smēķēšanas mazināšanas politika piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas, un virknē pasaules valstu, tostarp Eiropā, meklē un piemēro jaunus un efektīvākus risinājumus. Šo savā ziņā inovatīvo pieeju raksturo uzsvars tieši uz tradicionālo cigarešu smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšanu un šī pieeja savu efektivitāti jau ir pierādījusi, piemēram, Zviedrijā un Lielbritānijā.
Socioloģisko aptauju uzņēmuma SKDS 2022. gadā veiktā pētījuma “Tabakas un nikotīna saturošu produktu lietošana un smēķēšanas atmešana” rezultāti rāda, ka Latvijā tabaku un nikotīnu saturošus produktus lieto vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju (35%). No tiem regulāri šo netikumu piekopj 24%, bet periodiski - 11%. Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā aptuveni divas trešdaļas smēķētāju vēlas šo kaitīgo ieradumu atmest, kā galvenos iemeslus minot rūpes par savu veselību vai nu jau piedzīvotās veselības problēmas (73%), kā arī vēlmi ietaupīt naudu (69%). Vērts akcentēt, ka 84% tradicionālo cigarešu smēķētāju, kuri vēlas atmest, to jau vismaz vienu reizi ir mēģinājuši izdarīt un tikai 27% tas ir arī sekmīgi izdevies, kamēr 54% respondentu atzina, ka kādu laiku pēc pārtraukšanas tomēr atkal atgriezušies pie šī netikuma.
Kopumā visbiežāk lietotais tabakas un nikotīnu saturošais produkts Latvijā ir tradicionālās cigaretes – to lieto 72% smēķētāju, bet e-cigaretes lieto 38%. Parastās cigaretes ir arī pirmais produkts, ko smēķētāji ir sākuši lietot regulāri (88%). E-cigaretes minēja tikai 5% respondentu. Galvenie iemesli, kāpēc respondenti vispār sāk lietot bezdūmu nikotīna produktus – tie nedūmo, no to lietošanas nesmird elpa, rokas un drēbes (52%), šie produkti mazāk traucē apkārtējiem (48%) un šos produktus var lietot iekštelpās (47%), lai pārtrauktu vai samazinātu cigarešu un citu klasisko tabakas produktu smēķēšanu (39%), ka arī tāpēc, ka to uzskata par mazāk kaitīgu alternatīvu (34%).
Ārvalstu pieredze – alternatīvu pieejamība
Kā veiksmīgu piemēru efektīvai smēķēšanas būtiskai izskaušanai sabiedrībā eksperti minēja Zviedriju, kurā līdz ar smēķēšanas mazināšanos ievērojami kritās slodze uz veselības aprūpes sistēmu un ekonomiku kopumā, jo saruka smēķēšanas izraisīto slimību un līdz ar to arī ekonomiski aktīvā vecuma cilvēku pāragras nāves gadījumu skaits. Zviedrijas Vides un sabiedrības veselības institūta direktors Kristofers Fjelners (Christofer Fjellner) seminārā uzsvēra, ka pārdomātas un mērķtiecīgi īstenotas politikas rezultātā cigarešu smēķēšana Zviedrijā tagad ir izmirstoša parādība – patlaban valstī kopumā smēķē vairs tikai aptuveni 7% iedzīvotāju, turklāt tas ir mazākais smēķētāju skaits Eiropā. Zviedrijā cigarešu smēķēšanas atmešanu izdevies panākt, veicinot snus jeb zelējamās tabakas kā mazāk kaitīgas tabakas alternatīvas lietošanu. Rezultātā zviedri tabaku kopumā patērē apmēram tikpat daudz, cik citās valstīs, tajā pašā laikā šādā veidā “uzņemts” nikotīns netiek dedzināts tradicionālajās cigaretēs, un tabakas lietotāju organismos nenokļūst kaitīgās un kancerogēnās vielas, kas rodas cigaretes sadegšanas procesā. Zviedrijas eksperts pauda, ka snus ir radījis milzīgas pārmaiņas Zviedrijas veselības aprūpes sektorā, jo zviedri turpina lietot tabaku, bet vairs nemirst no tās.
Tajā pašā laikā interesants ir fakts, ka Zviedrijā tradicionālās cigaretes vairāk smēķē sievietes nevis vīrieši – attiecīgi 8% un 6%, turklāt šī proporcija arī atspoguļojas slimību un mirstības statistikā.
Skaidrojot Zviedrijas pieredzi, K. Fjelners norāda - ja alternatīvas ir gana pievilcīgas, tās var būtiski ietekmēt arī jauniešu lēmumus un izvēles, sekmējot jaunus, veselībai mazāk kaitīgus ieradumus. To apliecina arī statistika - jauniešu auditorijā Zviedrijā ir vismazākais smēķētāju skaits, tajā pašā laikā iedzīvotāju vidū vecumā virs 55 gadiem smēķētāju skaits ir vislielākais, kam viens no iemesliem varētu būt arī fakts, ka šiem cilvēkiem ir daudz grūtāk mainīt savus ieradumus.
K. Fjelners seminārā arī atzina, ka cīnīties ar smēķēšanas atkarību sabiedrībā ir ļoti grūti un daudzos gadījumos tas ir pat neiespējami, ja vien smēķētājam nerodas iespēja un vēlme uzsākt lietot viņam pievilcīgu un veselībai mazāk kaitīgu alternatīvu. Ja pieejamā cigarešu alternatīva būs gana pieņemama smēķētājam, ir liela varbūtība, ka nevajadzēs arī tērēt naudu plašām pretsmēķēšanas kampaņām vai ieviest aizvien jaunus un stingrākus ierobežojumus. Tāpēc ir svarīgi pārmērīgi neierobežot tieši mazāk kaitīgās alternatīvas. Un šeit, pēc ekspertu domām, būtiska nozīme ir nodokļu politikai – kaitīgiem produktiem nodokļus būtu jānosaka lielākus, lai tie vismaz finansiālajā ziņā būtu mazāk pievilcīgi patērētājiem. Savukārt to, kas nodara salīdzinoši mazāku kaitējumu veselībai, būtu mazāk jāierobežo un tiem jāpiemēro mazākus nodokļus.
Tika arī atgādināts, ka tieši nodokļu kontekstā e-cigaretēm negatīva pieredze ir piedzīvota Igaunijā - paaugstinot nodokļus šīs cigarešu alternatīvas tika “iedzītas” pelēkajā zonā un līdz ar to kļuva mazāk kontrolējamas, lai arī kopējais šo produktu patēriņš valstī nesamazinājās.
Līdzīgi kā Zviedrija arī Lielbritānija cīņā ar smēķēšanu izvēlējusies inovatīvo kaitējuma mazināšanas pieeju. Tikai atšķirībā no Zviedrijas snus politikas, Lielbritānijas valdība kā labāko līdzekli smēķēšanas atmešanai iesaka e-cigaretes. Britu pētnieki secinājuši, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu - 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% Lielbritānijas smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%. Lai vēl vairāk mazinātu smēķēšanas izplatību, Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti licencētas e-cigaretes varēs izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Plānots, ka pēc medicīniskā līdzekļa licences saņemšanas, ārsti pacientiem elektroniskās cigaretes varēs izrakstīt kā līdzekli smēķēšanas atmešanai.
Jāpiebilst, ka arī Japāna ir sasniegusi labus rezultātus smēķēšanas negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību mazināšanā. Šeit gan atšķirībā no Zviedrijas un Lielbritānijas lielāko devumu tradicionālo cigarešu smēķēšanas mazināšanai sniedza karsējamās tabakas piedāvājums un attiecīgi tās popularitātes pieaugums smēķējošās sabiedrības vidū. Turklāt rezultātā pāreja no tradicionālajām cigaretēm uz karsējamo (bezdūmu) tabaku daudziem kādreizējiem kaislīgajiem smēķētājiem arī bija pirmais solis uz pilnīgu smēķēšanas pārtraukšanu.