Vērtējot investoru gaidas, viņaprāt, tas nav mazsvarīgi. Ieplānojot šos izdevumus nākamā gada budžetā, visu gadu nāktos runāt par to, ka budžeta deficīts būs lielāks nekā bija domājuši. Savukārt, ņemot vērā to, ka šis gads drīz beidzas, ieplānojot izdevumus šogad, nāktos secināt, ka deficīts ir lielāks, taču visi saprastu, ka tas ir vienreizējs gadījums.
Strautiņš teica, ka nodokļi šogad ienākuši krietni vairāk, taču bija radušies arī papildu izdevumi, arī ar "Latvijas Krājbanku" saistītie. "Ja nebūtu airBaltic un Krājbankas, budžeta deficīts būtu bijis tuvu 3%," vērtēja eksperts.
Iepriekš arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) žurnālistiem izteicās, ka ar airBaltic saistītie izdevumi jāieplāno šogad.
Kā ziņots, saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju valdība sākusi sagatavošanās darbus, lai valsts nepieciešamības gadījumā pārņemtu lidsabiedrības airBaltic privātajam akcionāram piederošās kapitāla daļas un veiktu turpmākos ieguldījumus kompānijā.
Šāds solis jau pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi airBaltic akciju pārņemšanu un SM šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām atturas plašāk komentēt valdības plānus attiecībā uz aviokompānijas nākotni.
Savukārt aviosabiedrības privātā akcionāra AS Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis Juris Pētersons informēja, ka pagaidām jaunu komentāru no BAS puses nav un aktuālākā esot šodien izplatītā informācija, ka uzņēmums patlaban risina jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu.
Ja BAS neizsniegs aizdevumu lidsabiedrībai, tai ir pienākums valstij pārdot visas privātajam akcionāram piederošās akcijas par vienu latu, turklāt šīs akcijas ir atbrīvojamas no komercķīlas vai finanšu nodrošinājuma, paredzēts airBaltic akcionāru vienošanās dokumentā, kas nonācis portāla Pietiek.com rīcībā.
Valdībai patlaban nav garantiju, ka BAS spēs nodrošināt kārtējo ieguldījumu lidsabiedrībā, un tiek vērtēti vairāki iespējamie tālākās rīcības varianti.
Valdība airBaltic jau ieguldījusi 16 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 14 miljonus latu. Iepriekš slēgtais līgums paredz, ka līdz 15.decembrim valsts ieguldīs vēl 41,6 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 37,7 miljonus latu.
Ja BAS finansējumu neatrod, valdībai būs jāizlemj, vai turpināt līdzekļu iepludināšanu lidsabiedrībā un segt arī privātā akcionāra saistības, vai arī meklēt kādu citu finansētāju, kas veiks ieguldījumu kompānijas pamatkapitālā. airBaltic akcionāru sapulcei par pamatkapitāla palielināšanu vajadzētu notikt 22.decembrī.
Pēc Nozare.lv aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.