Vienlaikus viņš uzsver, ka nevarētu teikt, ka Latvijas iedzīvotāji būtu stūrgalvīgi un absolūti pesimisti, jo kopējais nākotnes vērtējums līdz šim vienmēr bijis pozitīvāks nekā tagadnes vērtējums - pat 2008.gadā, kad cerēt uz situācijas uzlabošanos nebija nekāda pamata.
Turklāt arī tad, kad nākotnes vērtējums ir pozitīvāks, nospiedošs vairākums iedzīvotāju uzskata, ka situācija kopumā attīstās nepareizā virzienā. "Latvijas iedzīvotāju dvēsele ir pretrunu pilna," secina Strautiņš.
Viņš gan uzskata, ka pamazām sabiedrība atgūstas no pesimisma viļņa februārī-martā, ko varēja radīt gan dzīves dārdzības kāpums, gan pieaugošās bažas par emigrāciju un pensiju sistēmas nākotni.
"Šie negatīvie faktori nekur nav pazuduši, taču kopumā labvēlīgās norises ekonomikā ik dienu sniedz jaunus pierādījumus, ka mūsu sabiedrība tomēr spēj būt sava likteņa noteicēja. Vissvarīgākais no tiem varētu būt eksporta kāpums, kas pierāda, ka mūsu uzņēmumi spēj nopelnīt naudu pasaulē, tātad varam būt arī attīstības praktiķi, ne tikai teorētiķi," spriež eksperts.
Viņaprāt, būs ļoti interesanti redzēt, kādu ietekmi uz noskaņojumu būs atstājis Valsts prezidenta rīkojums nr.2 maija beigās. Visticamāk, ietekme būšot labvēlīga, taču, ja saistībā ar iespējamām Saeimas vēlēšanām tiks gaidīti brīnumi, pēc tām atkal var sekot vilšanās.
Kā ziņots, iedzīvotāju vērtējumi par ekonomisko stāvokli valstī, ģimenes materiālo situāciju un valdības darbu maijā kļuvuši mazāk kritiski nekā iepriekšējos mēnešos, liecina jaunākais "DnB Nord Latvijas barometra" pētījums.
Lai arī iedzīvotāju skepse pret procesiem valstī mazinājusies, joprojām 71% iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstās nepareizā virzienā. Martā un aprīlī to, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, atzīmēja 75% aptaujāto.
Maijā kopējais sabiedrības noskaņojums salīdzinājumā ar aprīli uzlabojies par četriem punktiem - no mīnus 43 līdz mīnus 39 punktiem, kas, neraugoties uz joprojām dominējošo mīnus zīmi, ir pozitīvākais radītājs kopš šā gada februāra.
Nedaudz mazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas kopējās situācijas attīstību valstī vērtē kā sliktu. Ja aprīlī tā norādīja 75% aptaujāto, tad maijā šādu uzskatu paudis 71% respondentu. Tāpat iedzīvotāji retāk atzīmējuši, ka ekonomiskais stāvoklis patlaban ir slikts (aprīlī 83%, maijā 79%), bet biežāk vērtējuši to kā viduvēju (aprīlī 14%, maijā 18%).