Viņš skaidroja, ka Latvijai ir svarīgi atgādināt Vācijai par nepieciešamo atbalstu Ukrainai, mudinot Vāciju šajā jautājumā neatslābt. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka Vācija ir vadošā valsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā (eFP) Lietuvā, līdz ar to Vācijai ir ārkārtīgi tieša loma Baltijas valstu drošībā.
"Latvijai ir svarīgi, lai turpinātos atbalsts Ukrainai. Tāpat ir svarīgi Baltijas valstu ieguvumi no Vācijas klātbūtnes Lietuvā. Jā, kaimiņvalstī bijušas daudzas diskusijas par to, cik pienācīgi Vācija ir spējusi nostiprināt kaujas grupu Lietuvā līdz brigādes līmenim. Debatēts arī par to, ka Vācija neizpildīja to, ko no tās gaidīja - Lietuvā izvietot visus brigādē ietilpstošos Vācijas karaspēka elementus," pauda Vidzemes Augstskolas prorektors.
Andžāns atzīmēja, ka pirms gada, 27.februārī, Bundestāgā Šolcs pasludināja "Zeitenwende" jeb pagrieziena punktu Vācijas ārējās drošības politikā. Eksperta ieskatā, Kariņa un Šolca vizīte bija svarīga arīdzan tāpēc, lai Vācijai atgādinātu par tās solījumiem gan savai sabiedrībai, gan arī sabiedrotajiem, jo neliela vilšanās par "Zeitenwende" ir gan NATO, gan arī Eiropas Savienībā.
"Šis Vācijas "pagrieziena punkts" nav bijis pietiekami spēcīgs, lai gan Vācijas kanclers paziņoja par papildu investīcijām un finansējumu Bundesvēram jeb Vācijas bruņotajiem spēkiem, tomēr pagaidām Bundesvērs nav piedzīvojis straujas pārmaiņas," sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Vācija ir sniegusi Ukrainai ievērojamu palīdzību, ja sākotnēji tās bija ķiveres, tad gada laikā tie jau ir tanki, pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkne cita veida bruņojuma. Eksperta ieskatā, Vācijas ārējā un drošības politika ir būtiski mainījusies, bet no tās tiek sagaidīts vairāk. Tāpēc Kariņa vizīte ir atkārtots atgādinājums gan neatslābt Ukrainas atbalstīšanā, gan vērst uzmanību uz Baltijas drošību, gan par solīto "Zeitenwende".
LETA jau rakstīja, ka Kariņš šajās dienās atrodas darba vizītē Berlīnē, kuras laikā viņš tikās ar Vācijas kancleru. Tikšanās laikā Latvijas Ministru prezidents uzsvēra, ka Eiropai neatslābstoši jāturpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, tostarp palielinot aizsardzības industrijas ražošanas jaudu.