Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā sākās eksperta Dzirkaļa pratināšana. Dzirkalis bija viens no tiem ekspertiem, kurus Valsts policija pieaicināja ekspertīžu veikšanai. Dzirkalis savu ekspertīzi veica atsevišķi, lai gan savos slēdzienos balstījies arī uz kolēģu secinājumiem.
Dzirkaļa viedoklis atšķīries no pārējo ekspertu secinājumiem. Viņš atzina, ka nav vienisprātis ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu secinājumiem, ka konstrukcijas elementos varēja konstatēt deformācijas pirms jumta pārseguma nobrukuma.
"Jau ekspertīzes gaitā man bija radusies pārliecība, ka sagrūšanas iemesls ir nesošās kopnes apakšējā savienojuma mezgla nepareizs, kļūdains vai nekompetents risinājums," norādīja Dzirkalis. Viņš arī piebilda, ka, izvērtējot būvprojektu un projektēšanas procesu, konstatētas dažas nepilnības dokumentos.
Tiesas sēdes pārtraukumā Dzirkalis žurnālistiem teica, ka projektā bija neatbilstības normatīvajiem aktiem. "Šīs neatbilstības var iedalīt divās grupās - tās, kuras varēja izraisīt konstrukciju sabrukumu un tās, kuras nevarēja to izraisīt. Viennozīmīgi skaidrs, to pierādīja arī aprēķini, ka konstrukcijas nobrukumu izraisīja pārslogots kopnes apakšējais mezgls. Par to, vai tas nepareizi aprēķināts projekta stadijā, vai kādā citā stadijā, to es šobrīd nekomentēšu, bet iemesls ir šis mezgls," uzsvēra Dzirkalis.
Jautāts, kura persona ir atbildīga, Dzirkalis sākotnēji norādīja, ka to varēs pateikt pēc liecību sniegšanas pilnā apmērā un tikai tiesa varēs pasludināt kādu par vainīgu. Jau vēlāk eksperts atzina, ka, viņaprāt, starp atbildīgajiem nevajadzētu būt būvdarbu vadītājam. "Manā secinājumu sadaļā par atbildību būvdarbu vadītājs arī nekur nav pieminēts. Galvenais atbildīgais manā izpratnē ir būvkonstrukciju daļas vadītājs un būvkonstrukciju daļas izstrādātājs," viņš piebilda.
Dzirkalis gan nedomā, ka visiem uz apsūdzēto sola sēdošajiem ir vienāda atbildība par traģēdiju.
Sagruvušā lielveikala kopņu ražotāja SIA Vikom Industry pārstāvji apsūdzētā statusā šajā krimināllietā nav. Vaicāts, vai šis uzņēmums bija izdarījis visu atbilstoši normatīvajiem aktiem, Dzirkalis atbildēja, ka lielveikala būvniecības laikā normatīvais regulējums "bija tāds kāds nu bija" un uzņēmums ir izpildījis darbus atbilstoši šim regulējumam.
"Viņi vadījās pēc saviem iekšējiem standartiem izgatavošanas procesā un, protams, no projekta dokumentācijas, kas viņiem bija iesniegta," norādīja eksperts.
Dzirkalis arī teica, ka lielveikala būvniecības procesā nepieciešamo dokumentu apjoms bija pietiekams, taču sagatavoto dokumentu detalizācija ir ļoti diskutabls jautājums.
Eksperts vērsa uzmanību, ka šobrīd pieņemts daudz stingrāks būvniecības regulējums, jo traģēdijas rezultātā tika ierosinātas daudzas izmaiņas būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos. "Šobrīd noteikti būvniecības regulējums ir daudz stiprāks un daudz precīzāk nosaka veicamos pienākumus, darbus un atbildības robežas," uzsvēra eksperts, gan piebilstot, ka regulējums tiek uzlabots nepārtraukti, tāpēc nekad līdz galam nebūšot gatavs.
Eksperts uzskata, ka pašreizējais regulējums ļautu konstatēt kļūdas objektu projektēšanas procesā, jo šobrīd ir daudz stingrāki noteikumi arī būvprojekta ekspertīzē, kas ir jāveic pirms būvniecības. Tāpat Būvniecības valsts kontroles birojs veic daudz detalizētākas pārbaudes pašā būvniecības procesā. "Jā, situācija no kontroles viedokļa ir būtiski uzlabojusies," viņš uzsvēra.
Jau ziņots, ka šobrīd tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī Maxima darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Vainīga veikala vadītāja
trusis nejaukais
savējie