Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +31 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 26. jūlijs
Ance, Anna, Annija

Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis līdz 25,5%

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka kopš 2012.gada ēnu ekonomika ir augusi un tas nav labs signāls.

"Ja mums nav izdevies būtiski mazināt ēnu ekonomiku laikā, kad ekonomika iet uz augšu, vēl grūtāk to būs izdarīt tagad, kad Covid-19 ietekmē ekonomika iet uz leju. Prognozēju, ka 2021.-2022.gada rādītāji būs vēl sliktāki nekā pērn," sacīja Sauka.

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis par 2,2 procentpunktiem - līdz 20,4%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis par 2,2 procentpunktiem - līdz 16,5%.

No atsevišķiem ēnu ekonomikas faktoriem 2020.gadā Latvijā aplokšņu algu izmaksas veidoja 23,5%, kas ir pieaugums par 1,2 procentpunktiem, neuzrādītie ienākumi - 18%, kas ir pieaugums par 1,4 procentpunktiem. Savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 10,9%, kas ir tāds pats kā 2019.gadā.

Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija Kurzemē - 27,1%, Rīgā tas bija 26,3%, bet mazākais īpatsvars bija Latgalē - 19,2%. 

Savukārt nozaru dalījumā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija būvniecībā - 28,7%, kas ir samazinājums par 4,6 procentpunktiem, un vairumtirdzniecībā - 25,3%, kas ir samazinājums par 0,8 procentpunktiem. Pakalpojumu nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 24,9%, mazumtirdzniecībā - 23,9%, bet ražošanā - 23%.

Kopš 2009.gada, kad tiek veikts pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika konstatēts 2010.gadā - 38,1% no IKP, bet mazākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija 2016.gadā - 20,7% no IKP, kam sekoja ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums 2017. un 2018.gadā un neliels samazinājums 2019.gadā.

Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019.gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un sasniedza 23,9% no IKP.

Top komentāri

Diferencētais murgojums
D
Latvijā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspeka un aplokšņu algu ekonomiku, kā arī kavē tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās un augstāka atalgojuma ekonomiku. Turklāt, pretēji plaši tiražētajiem maldiem, tas nevis mazina nevienlīdzību, bet pat palielina to starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mācības sola atsākt klātienē(3)

Valdības uzstādījums ir, lai jaunajā mācību gadā skolas atsāk darbu klātienē, pēc tikšanās ar Latvijas skolu direktoriem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Kad vēlēšanas vairs nav tālu(4)

Esmu potējies pret Covid19, neesmu antivakseris, taču vakcinācija nedrīkst būt obligāta – šādas frāzes izskan to Dienas uzrunāto Saeimas deputātu teiktajā, kuru frakcijas iebilst pret obligātu vakci...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas