Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka pēdējos gados ir būtiski saasinājušās pārrobežu līmenī īstenotas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas un kaitīgas nodokļu konkurences radītās problēmas, kurām lielu uzmanību pievērš gan ES, gan pasaules līmenī. Nodokļu bāzes samazināšanās ievērojami mazina valstu nodokļu ieņēmumus, tas liedz ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku.
Atsevišķu ES dalībvalstu nodokļu administrāciju izdoti iepriekšēji nodokļu nolēmumi atsevišķos gadījumos ļāvuši samazināt uzņēmumu grupu kopējo samaksāto nodokļu apjomu, mākslīgi novirzot ienākumu no valsts, kur tas tika gūts, uz valsti, kurā nodokļu slogs ir zemāks.
Tādējādi atsevišķu ES dalībvalstu prakse ar iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem selektīvi piešķirt uzņēmumu grupas struktūrvienībām labvēlīgākus nodokļu nosacījumus, salīdzinot ar pārējiem nodokļu maksātājiem, veicina mākslīgu peļņas novirzīšanu no vietas, kur tika veikta saimnieciskā darbība un radīta pievienotā vērtība, uz valstīm, kuras izdeva attiecīgus iepriekšējus nodokļu nolēmumus.
Rezultātā uzņēmumu grupas ietvaros rodas iespēja tiesiski, bet izmantojot likumu robus, kas citkārt dēvēta arī par "nodokļu apiešanu", samazināt kopēju uzņēmumu grupas nodokļu slogu. Atsevišķos gadījumos, piemērojot nodokļu apiešanu, uzņēmumu grupu efektīvā nodokļu likme veidojas pat zemāka par 1%, neskatoties, ka vairākās ES dalībvalstīs nominālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir ap 25%.
Lai mazinātu iespēju apiet nodokļu nomaksu, izmantojot iepriekšējus nodokļu nolēmumus, ES Padome pieņēma direktīvu, kuru ieviesīs arī Latvija, proti, tiks paredzēta automātiska informācijas apmaiņa visu ES dalībvalstu starpā ar informāciju par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem. FM piebilda, ka situācijā, kad nodokļu administrācija zinās pamatinformāciju par iepriekšēju nodokļu nolēmumu, kas izdots citā ES dalībvalstī uzņēmumam, kurš veic darījumus ar saistītu uzņēmumu, kas ir rezidents šīs nodokļu administrācijas valstī, ļaus izvērtēt šāda darījuma nodokļu apiešanas vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas risku un, nepieciešamības gadījumā veikt nodokļu administrēšanas pasākumus.
Valdībā atbalstītie noteikumi paredz, ka uzlikt pienākumu VID nosūtīt automātiski trīs mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada puses beigām, kurā iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu ir izdotas, grozītas vai pagarināts to darbības termiņš noteiktu informācijas kopumu par katru iepriekšēju nodokļu nolēmumu katras ES dalībvalsts nodokļu administrācijai. Vienlaikus VID saņems arī attiecīgu informāciju no pārējo ES dalībvalstu nodokļu administrācijām.
Nodokļu administrācijām saņemtā informācija par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem kalpos par avotu iespējamo nodokļu apiešanas risku izvērtēšanai, un gadījumos, kur riski tiks saskatīti, nodokļu administrācija varēs pieprasīt no citas dalībvalsts nodokļu administrācijas detalizētu informāciju par izsniegto iepriekšējo nodokļu nolēmumu.
Noteikumos arī paredzēts, ka informācijas apmaiņa notiks, izmantojot droši datu pārraides sistēmu, kuru izstrādās Eiropas Komisija.
"Apzinoties, ka automātiskās informācijas apmaiņas rezultātā var tikt atklāta nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas, izmantojot iepriekšēju nodokļu nolēmumu, regulējums darbosies arī preventīvi," uzsvēra FM.