Estrāde var palikt tukša

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš sakās nezinām, kas varētu tos pārņemt. Viņš uzsver, ka Rīgas mežu pārziņā paliks Mežaparka estrādes zaļās zonas kopšana, bet ne kultūras objekta saturiskais piepildījums. Pēdējo reizi par labāko apsaimniekošanas modeli, kas ļautu estrādei ne tikai tērēt, bet arī nopelnīt, spriests Rīgas domes pagaidu administrācijas valdīšanas laikā. "Ēka ir dārga, sarežģīta. Tajā ieguldīts daudz naudas (projekta kopējais finansējums ir ap 100 miljoniem eiro), un atpelnīt to būs grūti. Līdzšinējais modelis nav tas jaudīgākais, tāpēc būtu jāmeklē efektīvāks. Viena no iecerēm bija – apvienot trīs objektus: VEF Kultūras pili, kultūras centru Ziemeļblāzma un Mežaparka estrādi, uzticot kultūras funkcijas īstenošanu vienai struktūrvienībai. Taču par to, kas varētu būt ēkas iekšpusē, nav runāts," norāda Tauriņš. 

Rīgas domē solās šo problēmu atrisināt, taču, kad tas notiks, atbildes nav. Šā gada budžetā finansējums telpu, arī lielās zāles ar 500 sēdvietām, iekārtošanai nav atvēlēts, līdz ar to ir lielas šaubas, vai šogad tur jelkas tiks darīts. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora kultūras padomniece Renāte Prancāne apliecina, ka jautājums ir darba kārtībā, bet nav zināms, kad to skatīs. Viņasprāt, tas, ka līdz šim jautājums nav cilāts, ir saprotams, jo lielāka aktualitāte bijusi pilsētas budžeta pieņemšana. Arī Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Kantiņa teic, ka viņai nav informācijas, vai un kad šis jautājums nonāks uz politiķu galda. Šaubu nav par to, ka objekta trešā kārta tiks nodota ekspluatācijā 18. jūnijā. Ja Skolēnu dziesmu un deju svētki notiks, kā bija plānots, jūlija sākumā, pēc tiem bija iecerēts sākt iekārtot Dziesmu svētku ekspozīciju estrādes ēkā. Pirms gada toreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs bija apņēmības pilns šā gada rudenī sākt Mežaparka estrādes iekštelpu iekārtošanu. Viņš pieļāva, ka būvdarbus varētu veikt pusotra gada laikā un šajās telpās jau 2022. gadā rīkot pirmos pasākumus. 

Kultūras ministrija (KM) negrasās iesaistīties šajā "pasākumā". Ministra Naura Puntuļa (NA) padomniece Inga Vasiļjeva uzsver, ka Mežaparka Lielā estrāde ir pašvaldības īpašums, tāpēc Rīgas domei jālauza galva, kā to jēgpilni piepildīt. Tomēr nebūtu pieļaujams, ka šāds kultūras objekts paliktu bez attīstības vīzijas. Kultūras ministrs uzskata, ka nepietiek ar to vien, ka tajā tiek rīkoti Dziesmu un deju svētki. "Jābūt tādam apsaimniekošanas modelim, kas nodrošina šā objekta darbību visu gadu. Iespējams, varētu piesaistīt kādu pieredzējušu privāto producentu, kas spētu pacelt kultūras programmu augstā līmenī," pauž Vasiļjeva.

Tiesa, KM atbildībā ir Dziesmu svētku ekspozīcija. Dienasgaismu, visticamāk, tā ieraudzīs nākamgad vai 2023. gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka pārējās telpās varētu tikt izmitināta KM pakļautības iestāde – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Taču pēc tam, kad LNKC vadība apmeklēja estrādi, lai izvērtētu telpu atbilstību biroja vajadzībām, secinājums bija, ka tās LNKC vajadzībām neder! Turklāt centra apmeklētājiem, kuriem tagad ir ērta un ātra nokļūšana tajā, jo iestāde atrodas Vecrīgā, nāktos braukt prāvu gabalu uz Mežaparku.  

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo jautājumu nav plānojusi skatīt – arī informatīvā līmenī ne, lai gan objekts tiešām ir nacionāla līmeņa, un tāpēc arī parlamentāriešiem vajadzētu turēt roku uz pulsa, lai tas tiktu jēgpilni izmantots, ir pārliecināta deputāte Inguna Rībena. Viņa atzīst, ka diemžēl šobrīd lielākā daļa komisijas laika tiek tērēta augstskolu pārvaldības likuma grozījumiem, tāpēc visas pārējās norises un problēmas atliktas tālākajos plauktos. Runājot par Mežaparka estrādes saturisko piepildījumu, viņa noteikti nevēlētos to redzēt tādu, kāds tas ir Ziemeļblāzmā vai VEF Kultūras pilī. Jāpatur prātā, ka šī vieta ir ar īpašu auru, tā ir Dziesmu svētku, proti, kordziedāšanas, citadele. "Iespējams, labākais apsaimniekošanas risinājums būtu atsevišķas struktūrvienības radīšana. Kā labu kultūras vietas piemēru gribu minēt Hanzas peronu, kas sevi pieteica kā interesanta un kvalitatīvu radošo pasākumu telpa," teic Rībena. Būtu jāpanāk, lai Mežaparka Lielā estrāde pievilktu cilvēkus ne tikai Dziesmu un deju svētku laikā un lai tā kļūtu par augstvērtīgu kultūras notikumu vietu.

Mežaparka Lielās estrādes arhitektu Austra Mailīša un Jura Pogas skatījumā ēkas pagrabstāvs varētu tikt atvēlēts Dziesmu svētku vajadzībām un tajā būtu liela noliktava, ģērbtuves un tualetes. Pirmajā stāvā varētu būt ekspozīciju telpa (550 kvadrātmetru), koru mākslas telpa (800 kv. m) un multifunkcionāls bloks (550 kv. m). Otrajā stāvā atrasos divi biroju bloki, trešajā un ceturtajā stāvā – biroju telpas vairāk nekā 1000 kvadrātmetru platībā. Netālu no estrādes paredzēts izveidot saimniecības pagalmu ar katlumāju, noliktavām, iekštelpu dzesētājiem, garāžu, darbnīcām, darbinieku telpām.