Agnese Zonne aptiekā aizvadījusi gandrīz 20 darba gadus, no tiem 11 viņa ir farmaceite un arī aptiekas vadītāja Mēness aptiekā Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Ieguvusi cilvēku uzticību un labi pazīst vietējos iedzīvotājus. "Farmaceits taču tagad ir tik vajadzīgs, tik daudz dažādu vajadzību un jautājumu ik dienu no mūsu apmeklētājiem, un mēs varam palīdzēt," par darbu aptiekā teic Agnese Zonne.
Sapnis par darbu aptiekā aizsācies bērnībā, dabā vācot zāļu tējas, apbrīnojot aptiekas interjeru, darbinieces, un piepildījies pēc farmaceita grāda iegūšanas Rīgas Stradiņa universitātē.
Ka jutāties, kad sākāt darbu aptiekā kā piepildījumu sapnim par karjeru farmācijā? Kas pa šiem gadiem nozarē ir mainījies?
Labi atminos pirmo darba dienu vienā no Rīgas aptiekām. Biju nedaudz satraukta, bez pieredzes komunikācijā ar klientu, tomēr pamazām iestrādājos. Kad sāku strādāt aptiekā Siguldā, biju daudz drošāka, palīdzēja arī pretimnākošie kolēģi. Tolaik izaicinājums bija izlasīt ārsta izrakstītās papīra receptes un, kad pati netiku galā vai māca šaubas, jautāju kolēģiem.
Farmaceitiskā aprūpe aizvadītajos gados ir ievērojami pilnveidojusies. Apmeklētājiem tagad ir plašākas iespējas aptiekā – var saņemt paplašinātas konsultācijas par pareizu zāļu lietošanu un mijiedarbību ar citām zālēm un kā arī par uzturu pacientiem ar konkrētām slimību diagnozēm, kā novērst zāļu blaknes. Ir pieejamas arī attālinātās konsultācijas pa telefonu vai interneta lietotnē, daudziem ir veselības privilēģiju kartes, ar papildu piedāvājumiem medikamentiem un citām aptiekas precēm. Pēc pacienta vēlmes farmaceits attālināti var pierakstīt pie nepieciešamā speciālista (izmantojot Veselības centru apvienības poliklīnikas lietotni), piegādāt medikamentus mājās u.tml. Attīstoties tehnoloģijām, farmaceits ir kļuvis vēl daudz pieejamāks.
Farmaceita darbā šodien neizpaliek sadarbība gan ar Veselības inspekciju, Zāļu valsts aģentūru, Nacionālo veselība dienestu, gan arī ar ārstiem. Sadarbība ar ārstu farmaceita praksē ir neatņemama darba procesa sastāvdaļa, kad jāprecizē par medikamentu un/vai izrakstītām devām konkrētam pacientam, kad e-veselībā ir nepilnīgi aizpildīta recepte, arī ārsts jautā farmaceitam informāciju par pieejamiem medikamentiem, izmaiņām normatīvos.
Lai nokļūtu līdz studijām un darbam medicīnā, jābūt gan lielai vēlmei, gan labām sekmēm, piemēram, ķīmijā. Kas jūs ir pamudinājis kļūt par farmaceiti?
Tas aizsākās jau bērnībā. Mana vecmāmiņa Veronika strādāja Siguldas Institūta eksperimentālajā laboratorijā. Redzēju kā brīvajā laikā viņa gatavoja dažādus uzlējumus – kastaņu, alvejas, dažādas ziedes, ievāca ārstniecības tējas, mājas pažobele vienmēr bija pilna ar dažādām drogām, kas buntītēs glīti karājās viena aiz otras. Kas tā bija par smaržu! Pagatavojumi glabājās gaišos un tumšos stikla traukos, uz katra bija rakstīts, kādai vainai tas paredzēts, kāds ir ziedes vai uzlējuma sastāvs. Uzsākot skolas gaitas, sāku arī iepazīt un lasīt vecmāmiņas grāmatas par ārstniecības augiem. Vēlāk ievācu tos gan pašu lietošanai, gan nodošanai aptiekā.
Atmiņā ir arī svētdienas, kad pirms baznīcas apmeklējuma iegriezāmies aptiekā, kur tikām pie hematogena un C vitamīna rullīšos. Jau toreiz patika aptiekas smarža, vide – masīvās, augstās koka mēbeles ar daudzām mazām atvilktnītēm, tīrība, miers un klusums, aptiekāres baltos halātos, stērķelētās cepurēs. Mājās no sākuma līdz beigām izlasīju medikamentu instrukcijas. Nesapratu tās, bet šķita tik nopietni un svarīgi. Pamazām radās sajūta, ka vēlos nākotni saistīt ar medicīnu, palīdzēt cilvēkiem. Vidusskolā ļoti labi veicās bioloģijā, ķīmijā un psiholoģijā.
Kāda bija pirmā saskare ar medicīnu?
Pirmā darbavieta bija Siguldas slimnīcā, kur nostrādāju trīs gadus – pietiekami, lai saprastu, ka vēlos mierīgāku darba vidi. Strādāju uzņemšanas nodaļā par sanitāri, nācās iepazīt gan slimnīcas vidi, redzēt medmāsu un dažādu specialitāšu ārstu darbu, piedzīvot negulētas naktis, arī traģiskus brīžus.
Vēlākā pieredze zobārstniecības kabinetā kā zobārsta asistentei bija daudz mierīgāka. Mani virzīja kļūt par zobu tehniķi vai zobu higiēnistu, taču tad jau apzinājos, ka mans aicinājums ir farmācija! Par to liecināja arī mana iniciatīva zobārstniecības kabinetā vielu stāvtraukus, piemēram, etilspirtam, talkam, noformēt ar ķīmiskām formulām,
Pēc vidusskolas beigšanas iesniedzu dokumentus gan Rīgas 1. medicīnas skolā, lai apgūtu farmaceita asistenta profesiju, gan Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Iestājeksāmenu rezultāti visu salika pa plauktiņiem, un es sāku apgūt farmaceita asistenta profesiju, drīz saprotot, ka esmu īstajā vietā! Vēlāk Rīgas Stradiņa universitātē ieguvu farmaceita grādu. Atceros profesores Vijas Eniņas vārdus pirmajā studiju dienā: “Ja reiz esat šeit, tad gatavi mācīties, bet apbruņojieties ar ļoti lielu pacietību!” Šie vārdi aizvien stiprina ikdienas darbā. Vēl Latvijas Sporta akadēmijā esmu pabeigusi fitnesa trenera C kategorijas apmācības.
Studiju laikā mani atbalstīja toreizējā kolēģe un tagadējā “Siguldas Mazās aptiekas” vadītāja Marita Kalniņa – fantastisks kolēģis ar lielo burtu! Bez viņas palīdzības un pretimnākšanas, es tik labi nevarētu apvienot darbu un piecu gadu studijas.
Kā ir strādāt Līgatnes Mēness aptiekas farmaceites un reizē vadītājas amatā?
Lepojos, ka strādāju tik lielā, atpazīstamā un uzticamā uzņēmumā, ka, pateicoties kolēģu un arī manam darbam, Mēness aptieka ir atzīta par ilgtspējīgāko zīmolu veselības nozarē. Farmaceita darba noslēpums vai zelta atslēdziņa ir: Esi pozitīvs un dzīvespriecīgs, saglabā mieru jebkurā situācijā, turpini mācīties un pilnveidoties! Novērtēju, ka darba devējs mums regulāri rīko dažādas mācības – tagad tās notiek galvenokārt tiešsaistē, bet pirms pandēmijas braucām arī uz Rīgu. Tās ir reizes, kad varam ar kolēģiem arī aprunāties, dalīties pieredzē. Piemēram, nesen mums apmācību tēma bija par medikamentu un vitamīnu mijiedarbību. Vitamīnu iedarbība var būt atšķirīga, ja paralēli tiek lietoti medikamenti. Savus klientus par šo varam kvalitatīvi konsultēt.
Labākā ir apziņa, ka ikdienā Mēness aptiekā kopā ar kolēģi Rudīti Dakšu varu profesionāli palīdzēt klientiem, sniegt to labāko no produktu klāsta, uzņemties rūpes, un tas attaisnojas – cilvēki atgriežas ar pateicības vārdiem un smaidīgi. Tad zinu, ka viņu labā īstajā brīdī esmu izdarījusi vairāk nekā 100%! Līgatnes Mēness aptieku galvenokārt apmeklē vietējie iedzīvotāji, no kuriem lielāko daļu pazīstu. Ir izveidojies arī pastāvīgo klientu loks, kuri brīvdienās brauc uz savām lauku mājām, ciemos pie tuviniekiem un turpceļā vai atceļā iegriežas mūsu aptiekā.
Blakus atrodas arī Līgatnes doktorāts, un pacienti nāk pēc izrakstītajiem medikamentiem. Pandēmijas laikā biežāk piezvana konsultēties. Reizēm sūdzas par kādām sāpēm, piemēram, vēdera. Tad lielākoties iesaku apmeklēt ārstu, un ir prieks, ja uzzinu, ka ir atraduši iespēju apmeklēt ārstu un vizīte sniegusi pozitīvu rezultātu.
Jau pastāstījāt par ikdienas galvenajiem uzdevumiem aptiekā, bet ar kādām situācijām darbā vēl esat saskārusies?
Atmiņā ir palikuši daži stāsti un situācijas, kas rada prieku un siltas atmiņas! Apzinos, ka vairākkārt esmu spējusi atbilstoši reaģēt, lai varbūt pat glābtu aptiekas apmeklētāja dzīvību… Ir svarīgi uzdot pareizus, mērķtiecīgus jautājumus, spēt saklausīt un iedziļināties, saprast simptomus, slimības cēloni, mudināt griezties pie ārsta un pārliecināties, vai cilvēks mani ir sadzirdējis.
Bija gadījums, kad vīrietis gribēja iegādāties kādu preparātu pret klepu. Klepus viņam traucējot ikdienā un nevarot mierīgi nosēdēt medībās. Pajautāju, kādus medikamentus vēl viņš lieto, un pēc atbildes bija skaidrs, ka liela varbūtība klepus cēlonim ir lietoto asinsspiediena zāļu blakusefekts. Izskaidroju to un ieteicu griezties pie ārsta, lai izskata iespēju mainīt zāles. Medikaments tika nomainīts, un klepus arī pazuda. Kad klients pēc laika atnāca uz aptieku, viņš bija apmierināts un teica, ka medībām klepus vairs nav traucēklis!
Vēl bija gadījums, kad kāds vīrietis ienāca aptiekā ar žņaudzošām sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, izjuta vājumu. Noguldījām viņu uz dīvāniņa un izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ilgi neredzējām šo pastāvīgo aptiekas klientu, līdz vienā dienā viņš smaidīgs ienāca pa aptiekas durvīm un ar prieka asarām mūs nosauca par viņa eņģelīšiem. Pēc gadiem, ienākot Mēness aptiekā Līgatnē, viņš mani atpazina.
Dažreiz saskaros arī ar konfliktsituācijām, bet saglabāju mieru un cenšos rast risinājumu. Netrūkst arī pozitīvi komisku gadījumu, par kuriem varētu sarakstīt grāmatu. Tagad šādas situācijas reizēm rada maskas, jo no lūpām vārdus nevar nolasīt, aizsargstikls aiztur skaņu – ja sanāk pārklausīties sacīto, tad mums abiem ar klientu laba C vitamīna radīta smieklu deva garantēta.
Pastāstiet nedaudz par sevi, kā brīvajā laikā atpūšaties?
Dzīvoju Mālpilī, mans ceļš uz darbu un mājup ir laiks, kad varu sakārtot domas, pabūt viena. Man patīk doties dabā, garākos pārgājienos, ceļojumos. Šādi cenšos pavadīt brīvo laiku kopā ar pieaugušo meitu Zani un dzīvesbiedru.