Iekšlietu ministrija (IeM) pirmdien Ministru kabineta komitejā izskatītajā ziņojumā norāda, ka nepieciešamība veikt pasākumus vienotai visu fizisko personu reģistrācijai Iedzīvotāju reģistrā, izveidojot Fizisko personu reģistru, bija paredzēta jau iepriekš apstiprinātos plānos un programmās.
Izmaksas, kas saistītas ar Fizisko personu reģistra izstrādi un ieviešanu 500 000 eiro apmērā plānots segt, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Tāpat IeM būs līdz 2017.gada 1.janvārim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Fizisko personu reģistra likumprojekts.
IeM skaidro, ka šobrīd personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likuma subjekti, tiek piešķirts individuāls personas kods, kas tiek izmantots, lai viennozīmīgi identificētu konkrēto personu gan iestādēs, gan ziņu apmaiņā un aktualizēšanā starp valsts informācijas sistēmām, gan uzņēmumu informācijas sistēmās, gan privātos darījumos, gan arī elektroniskajā parakstā un fiziskās personas autentifikācijā saziņai ar iestādēm un e-pakalpojumu izmantošanai.
Šobrīd ir vairākas ārvalstnieku kategorijas pēc dažāda veida tiesiskajām attiecībām ar valsti, kurām netiek centralizēti piešķirts personas kods, bet kuru vienota reģistrēšana būtu lietderīga, norāda IeM. Tādas, piemēram, ir nekustamā īpašuma un Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki, kā arī Latvijā nodarbinātās fiziskās personas, kas valstī uzturas ar vīzu un strādā ar darba atļauju.
IeM ziņojumā norāda, ka ir apgrūtināta valsts deleģēto funkciju izpilde, proti, zvērinātu tiesu izpildītāji nevar izpildīt visus nolēmumus gan privātpersonu, gan valsts un pašvaldības labā, jo zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir aizvien vairāk tādu izpildu lietu, kur parādnieks ir ārvalstnieks. Tāpat nav iespējama pilnīga valsts informācijas sistēmu apvienošana integrētā valsts informācijas sistēmā, kā arī nav iespējams automātiski iekļaut informācijas sistēmās ziņas par patvēruma meklētājiem, kas attiecīgi saņem kādas iestādes pakalpojumus. Praksē eksistē dažādi gadījumi, kuros persona nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti un tiek reģistrēta vairāku iestāžu informācijas sistēmās ar dažādiem identifikācijas numuriem.
Problēmu risināšanai nozares ministrija piedāvā trīs variantus. Valdības komiteja atbalstīja trešo risinājuma variantu, kuru bija ieteikusi arī IeM. Tas paredz, ka Iedzīvotāju reģistrs tiek paplašināts, izveidojot Fizisko personu reģistru.
Plānots, ka Fizisko personu reģistrs tiks veidots uz esošā Iedzīvotāju reģistra bāzes, proti, tiks paplašināts Iedzīvotāju reģistra subjektu loks ar ārvalstniekiem, kuri nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti, paredzot šai personu kategorijai mazāku iekļaujamo ziņu apjomu, nekā šobrīd likumā noteikts. Attiecībā uz Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms būs atbilstošs šobrīd spēkā esošajam regulējumam, proti, tiks iekļautas visas ziņas, kas norādītas Iedzīvotāju reģistra likumā.
Fizisko personu reģistrs tiks veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas datus, neveidojot jaunu atsevišķu reģistru. Tādējādi iestādēm, kuras šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas vai nodrošina šim reģistram nepieciešamo ziņu sniegšanu, izmantojot starpsistēmu saskarnes, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu abpusēju ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru.
Vērtējot, vai par kompetento ziņu iekļaušanas iestādi noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) vai visas iestādes, kas sniedz pakalpojumus ārvalstniekiem, secināts, ka risinājums, kad personu reģistrāciju veic tikai PMLP, ir nelietderīgs. Proti, tas nemazinātu personai administratīvo slogu, bet tieši otrādi - palielinātu, jo pirms jebkuru darbību veikšanas, piemēram, nekustamā īpašuma iegādes, uzņēmuma reģistrēšanas, personai būtu jāvēršas PMLP ziņu iekļaušanai reģistrā un personas koda saņemšanai un tikai pēc tam attiecīgajā iestādē, piemēram, Zemesgrāmatas nodaļā, Uzņēmumu reģistrā.
Ievērojot minēto, vienā informācijas sistēmā datus iekļaus līdzšinējā kārtībā - gan PMLP, gan pašvaldības, un papildus ziņas iekļaus gan iestādes, gan zvērināti notāri, pie kuriem vērsīsies ārvalstnieki un kuru darbību rezultātā ārvalstniekiem radīsies tiesiskas saites ar Latviju.
Iekļautos datus turpmāk varēs izmantot citas iestādes, un, pat ja nedaudz palielināsies sākotnējās reģistrēšanās ilgums, kopumā iestāžu patērētais laiks ārvalstnieku datu apstrādei turpmāk samazināsies. Ārvalstniekam, par kuru būs iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, vēršoties nākamajā iestādē, pakalpojuma saņemšanas laiks jau būs ievērojami īsāks. Līdz ar to uzlabosies arī iestāžu sniegto pakalpojumu ātrums un darba produktivitāte.
Iestādēm pašām, tāpat kā tas ir šobrīd, būs jāizvērtē, kādam personu lokam sniedzami tās pakalpojumi.
Kā uzsver IeM, pozitīvie aspekti trešajam risinājuma variantam ir tādi, ka būs izveidota vienota fizisko personu uzskaite, kas nodrošinās vienkopus pieejamu aktuālo informāciju par personām. Tāpat visām ziņām esot vienā, visām iestādēm pieejamā informācijas sistēmā, tiek nodrošinātas sabiedrības izvirzītās aizvien augstākās prasības attiecībā uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem - to ātra, vienkārša un efektīva saņemšana.
Ieviešot trešo risinājuma variantu, arī tiks nodrošināta pilnīga aktuālā informācija par personām. Tāpat iestādēm būs nodrošināta iespēja izmantot visu Fizisko personu reģistra informāciju savu funkciju nodrošināšanai, samazinot administratīvo slogu informācijas iegūšanai no pašas personas un citām iestādēm.
Atbalstot šo variantu, netiek uzkrāta viena un tā pati informācija vairākās valsts informācijas sistēmās. Ārvalstniekiem būs nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot valsts e-pakalpojumus, elektronisko parakstu, e-adresi, kā arī lietot lielāku sniegto valsts pakalpojumu klāstu, tādējādi radot draudzīgu uzņēmējdarbības vidi un stimulējot valsts ekonomisko izaugsmi.
Savukārt zvērinātiem tiesu izpildītājiem un maksātnespējas administratoriem būs vieglāk veikt savas funkcijas, jo persona ir viennozīmīgi identificējama visās valsts informācijas sistēmās pēc personas koda, nevis katrā informācijas sistēmā tai ir savs identifikācijas numurs.
Tāpat ievērojot to, ka no vairākām valsts informācijas sistēmām tiks centralizēti iekļauti un aktualizēti ārvalstnieka dati, kā arī iekļaujamo ziņu apmērs būs pietiekams personas viennozīmīgai identifikācijai un būs iekļautas ziņas par adresi, tad nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz starptautiskās sadarbības līgumiem, varēs vieglāk vērst piedziņu pret ārvalstnieku.
Ņemot vērā, ka tiks izveidota funkcionalitāte, kas ļaus meklēt personu pēc vārda un uzvārda, kā arī citiem datiem, būtiski samazināsies papīra dokumentu aprite, kas attiecīgi samazinās iestāžu izmaksas un pakalpojuma sniegšanai patērēto laiku.