FM: Pārpalikums budžetā saglabājas ārvalstu finanšu palīdzības dēļ

No EK saņemts finansējums par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Saņemtie maksājumi šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai, skaidro L.Kaunese.Lai arī situācija valsts konsolidētajā kopbudžetā atbilstoši naudas plūsmas uzskaitei joprojām saglabājās laba, jāatzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu par 21,5 miljoniem latu. Iepriekšējos gados bija vērojama tendence izdevumiem pieaugt tieši gada pēdējos mēnešos. FM norāda, ka šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada pirmajā pusgadā jāvērtē piesardzīgi.Pašvaldību konsolidētajā budžetā šā gada pirmajā pusgadā uzkrātais pārpalikums veidoja 64 miljonus latu. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo periodu, šā gada pirmajos sešos mēnešos pašvaldību ieņēmumi pieauga lēnāk nekā izdevumi, attiecīgi par 61 miljonu latu jeb 8,7% un 64,5 miljoniem latu jeb 10,2%. Lielāko pašvaldību ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 25,9 miljoniem latu jeb 7,6%) un transferts no valsts budžeta (par 19,1 miljonu latu jeb 8,8%).Detalizētāk apskatot pašvaldību izdevumus, var secināt, ka tie pieauguši tādās pozīcijās kā atalgojums (par 22,6 miljoniem latu jeb 8,1%), preces un pakalpojumi (par 20,9 miljoniem latu jeb 13,6%) un kapitālie izdevumi (par 17,8 miljoniem latu jeb 17,4%). Izdevumi turpināja samazināties sociālajiem pabalstiem (par 5 miljoniem latu jeb 12,8%). Savukārt jūnijā salīdzinājumā ar maiju ievērojami pieauga izdevumi atalgojumam (par 24,9 miljoniem latu jeb 46,5%), kas ir saistīts ar pedagogu darba samaksas izmaksāšanas kārtību - jūnijā pedagogiem tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, skaidro FM. Lai gan nodokļu ieņēmumu izpilde norit atbilstoši plānotajam, būtu jāņem vērā pastāvošie riski saistībā ar neskaidrību par AS _Liepājas Metalurgs _turpmāko darbību. Tādēļ, vērtējot vispārējās valdības budžeta izpildi šajā gadā kopumā, ir jābūt piesardzīgiem, norāda FM. Ievērojot iepriekš minēto, patlaban valsts budžetā nav brīvu resursu, ko novirzīt šā gada budžeta grozījumos nozaru ministriju vajadzību segšanai. Finanšu ministrija atkārtoti aicina pārējās ministrijas rūpīgi plānot finanšu līdzekļus, kā arī spēt ar iepriekš piešķirtajiem resursiem saimnieciski realizēt likumā noteiktās funkcijas.