Grozījumu mērķis ir panākt, lai ārsti vairāk izvēlētos medikamentus, kas ir izmaksu efektīvi, un lai pacienti ārstētos nepārmaksājot, saka veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) un uzsver, ka līdzīga prakse ir daudzviet Eiropā. Grozījumi paredz, ka no 1. janvāra ārsts pacientam, kurš kompensējamās zāles saskaņā ar konstatēto diagnozi saņems pirmo reizi, vispirms izrakstīs nepieciešamo zāļu starptautisko ķīmisko nosaukumu, nevis konkrētu zāļu formas nosaukumu, un aptiekā pacientam izsniegs lētāko šā ķīmiskā nosaukuma medikamentu. Ja, lietojot lētākās zāles, atklāsies blakusparādības, ārsts varēs izrakstīt citas - nākamās lētākās. Par blakusparādībām ārstam būs jāziņo Zāļu valsts aģentūrai. Ja pacients pats izvēlēsies lietot dārgākas zāles, viņam nāksies maksāt pilnu cenu. Uz esošajiem kompensējamo zāļu lietotājiem izmaiņas neattieksies. Pērn Latvijā pacienti pārmaksājuši deviņus miljonus latu, neiegādājoties lētākās zāles. Visdrīzāk tā noticis tāpēc, ka ārsti izrakstījuši dārgās zāles, nevis pacienti kļuvuši turīgi.
«Tiek ierobežotas ārsta kā radošas profesijas pārstāvja iespējas pacientam izrakstīt no ārsta viedokļa labākās zāles,» norāda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents Māris Pļaviņš un piebilst - jau iepriekš bijuši gadījumi, kad šaubīgi lēmumi valdībā tiek iesniegti tieši pēdējās sēdēs. J. Bārzdiņš atgādina - jau šīs valdības deklarācijā bija teikts, ka valdība apņēmusies ierobežot medikamentu cenu kāpumu, ierobežot farmācijas industrijas ietekmi uz ārstiem.
Pacientus pārstāvošās organizācijas Sustento pārstāve Iveta Neimane saka: «Saskatām zemūdens akmeņus. Var gadīties, ka ārsts teiks pacientam, ka var izrakstīt tikai lētākās zāles, bet iesaka citas. Un pacients tās pirks par pilnu cenu.»