Gardovskis aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, Pētersona redzējums par augstskolas tālāko attīstību bijis spēcīgāks un izvērstāks, kas arī ļāvis viņam uzvarēt vēlēšanās.
"Rezultāts, manuprāt, bija likumsakarīgs, jo Pētersonam bija spēcīgāka un izvērstāka stratēģija. Es, protams, kā cilvēks, kas vienmēr dzīvē uzstādījis augstus mērķus, vairāk arī biju nosliecies par šo stratēģiju," atklāja Gardovskis.
Viņš uzsvēra, ka Satversmes sapulces delegātu balsojums bija pārliecinošs, savukārt Pētersona nākotnes darbs balstīšoties uz komandu, un kopējais darbs nesīs rezultātu.
"Manuprāt, Pētersonam ir skaidrs, kā visu darīt, jo, ja visu sāk darīt no jauna, tad iestājas pauze un augstskola atpaliek kopējā konkurences cīņā," vērtēja rektors.
Gardovska ieskatā Pētersona izvirzītie mērķi augstskolas turpmākajai attīstībai nav populistiski un ir reāli sasniedzami. "Varbūt ir cilvēki, kuri nevēlas uzstādīt augstus mērķus, grib dzīvot piezemēti, bet, piezemēti dzīvojot, augstskola nevar ieņemt reitingus vai studentu popularitāti," sacīja Gardovskis, piebilstot, ka tāpēc jāuzstāda augsti mērķi.
"Domāju, ka lielākā daļa, pat tuvu 90% no Pētersona izvirzītajiem mērķiem nav mistiski," vērtēja Gardovskis.
Kā ziņots, ar pārliecinošu balsu pārsvaru vakar par RSU jauno rektoru ievēlēts Pētersons, vēlēšanās apsteidzot savu sāncensi Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Jāni Vētru.
Gardovska pilnvaras RSU rektora amatā beigsies šī gada nogalē, iztekot otrajam termiņam rektora amatā. Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi rektoru uz pieciem gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce un apstiprina Ministru kabinets.