Šāda krātuve atrodas Inčukalnā, un tieši gāzes infrastruktūra līdz šim bijis politiķu un enerģētikas ekspertu būtiskākais arguments par labu SGT būvei Latvijā. Par iespējamo SGT izveides laiku patlaban tiek minēts 2016. gads, konsultantu ieteikums ir SGT projektu skatīt kontekstā ar gaidāmajiem liberalizācijas pasākumiem gāzes tirgū Baltijā.
Latvija, Lietuva un Igaunija jau ilgstoši nevar vienoties par SGT būves vietu - katra valsts līdz šim paudusi gatavību termināli būvēt pie sevis. Eiropas Komisija (EK) ir gatava aptuveni 500 miljonus eiro vērto SGT līdzfinansēt, taču atbalstīs tikai vienu projektu Baltijā. EK devusi laiku Baltijas valstīm par termināļa vietu vienoties līdz gada beigām. Lai skatītu vairākus Baltijā aktuālus enerģētikas projektus vienlaikus, ekonomikas ministrs Artis Kampars šonedēļ vērsīsies pie saviem kolēģiem Lietuvā un Igaunijā ar aicinājumu «sēsties pie sarunu galda». «Baltijas valstīm beidzot būtu jāvienojas par vienotu enerģētikas stratēģiju,» Dienai teica A.Kampars.
Vēstulē, ko Igaunijas un Lietuvas atbildīgajām ministrijām gatavojas sūtīt Latvijas Ekonomikas ministrija, varētu tikt iekļauta arī norāde par vairākiem patlaban aktuāliem enerģētikas projektiem, kur vajadzīga triju Baltijas valstu vienošanās. Lietuvai aktuāla ir atomelektrostacijas (AES) būve Visaginā, kur Latvija, Igaunija un Polija solījušas piedalīties ar līdzfinansējumu. Savukārt Igauniju varētu interesēt baltiešu atbalsts jautājumā par īpaša režīma noteikšanu elektroenerģijai, kas ieplūst no valstīm ārpus ES.
Tikmēr Baltijas asamblejas pārstāvji no trim Baltijas valstīm jau vērsušies pie A. Kampara, Lietuvas enerģētikas ministra Arvīda Sekmoka un Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Parta ar ierosinājumiem sagatavot vienotu Baltijas valstu enerģētikas stratēģiju, ko akceptētu visu trīs valstu parlamenti; pēc iespējas ātrāk vienoties par SGT būvi vienā no Baltijas valstīm; turpināt attīstīt Visaginas AES projektu; turpināt attīstīt projektus atjaunojamās enerģijas jomā; aktīvi pārstāvēt Baltijas valstu intereses ES līmenī. Vēstulē, kas adresēta ministriem, norādīts uz nepieciešamību dažādot Baltijas valstu enerģijas avotus, arī attīstīt reģionālu gāzes tirgu ar iespēju patērētājiem izvēlēties gāzes piegādātāju.
A/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorgs Tumats intervijā Latvijas Avīzē jūnija vidū atzina, ka «energoapgādes diversifikācija valstīm ir nepieciešama, to saprot visi. Latvijas gāze būs elastīga, taču vajadzīgas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm».