Šobrīd viņai ir ap 1000 pacientu. Tas esot maz, jo Kalnciemā bijis pat 2000-2500 cilvēku un pierasts pie strauja dienas ritma. Tagad var savā ziņā ievilkt elpu, bet tas nenozīmē, ka darbs ir vieglāks. Te ģimenes ārstam ir jābūt arī ķirurgam, māsai, terapeitam, kardiologam, pulmonologam, un Irita ir pārliecināta, ka kaut kad nāksies pieņemt arī dzemdības. Lai kur viņa strādātu, veiksme savā ziņā gājusi pa priekšu un nav bijis jāsaskaras ar grūtībām, kādas ir citiem jaunajiem speciālistiem. Tas gan ļauj viņai apzināties, cik svarīgs ir valsts atbalsts, lai ģimenes ārsta praksi izveidotu. Šobrīd ir virkne tukšu prakšu, un nākotnē ģimenes ārstu trūks aizvien vairāk.
Irita Dienai stāsta, ka jauno ģimenes ārstu situācija ir skarba. Pēc rezidentūras beigām, visticamāk, jauniešiem lielu iekrājumu nav un arī viņu ģimenes bieži palīdzēt nevar. Līdz ar to cilvēkam, kurš vēl nezina, vai būs iespēja veiksmīgi strādāt, ir jādomā par ievērojamiem kredītiem, lai izremontētu praksi un iegādātos nepieciešamās tehnoloģijas.
Ar prakses iekārtošanu stāsts jaunajam ārstam nebeidzas - jādomā gan par dzīvesvietu, īpaši tad, ja izvēle ir braukt strādāt uz citu pašvaldību, gan nepieciešams transports, lai spētu, piemēram, lauku reģionā doties mājas vizītēs. "Manuprāt, tas ir drūmāk, nekā jebkurš ministrs spēj iedomāties," saka ģimenes ārste.
Pēc ārstes domām, daudz ir atkarīgs arī no katras pašvaldības un tās attieksmes. Pirms darba uzsākšanas Kalnciemā viņai pašvaldības vadība zvanījusi un piedāvājusi arī dzīvošanas iespējas - divistabu vai trīsistabu dzīvokli. Irita atzīmē - var redzēt, ka pašvaldība ģimenes ārstu gaidīja. Arī Pārgaujas novadā Irita interesējusies par dzīvošanas iespējām, bet te atbildēts, ka ir tikai viens vienistabas dzīvoklis un vairāk lai neko neprasa. Tur viņa šobrīd dzīvo ar meitu. "Te ir runa par to, kāda ir katras pašvaldības attieksme, sagaidot jaunu speciālistu," stāsta sieviete un piebilst, ka šobrīd viņai gribētos mukt atpakaļ uz Kalnciemu. Viņai zināms, ka jaunie speciālisti nereti aiziet strādāt farmācijas jomā, jo lielās kredītsaistības uzņemties negrib. Turklāt neesot nekas slikts, ka arī jauniem cilvēkiem ir ambīcijas, piemetina Irita.
Tukšas prakses vietas šobrīd Latvijā nav nekas neparasts. Kā Dienai stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA), patlaban ir 11 brīvu vietu: ne tikai Gulbenes novada Rankas pagastā, bet arī divas vietas Gulbenes pilsētā, trīs Alūksnē, divas Madonā un Valmierā, kā arī jauna vieta Salaspilī. Pēc ģimenes ārstu sniegtās informācijas viskritiskākā situācija ir izveidojusies Alūksnes novadā, kur uz 17 400 iedzīvotājiem palikuši astoņi ģimenes ārsti, un Gulbenes novadā, kur uz 23 000 iedzīvotāju ir 11 ģimenes ārstu. Katrā no šiem novadiem ir pa trīs ģimenes ārstiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, bet pārējie nav jaunāki par 40 gadiem. Realitātē tas nozīmē, ka ārstiem ik dienas nākas atteikt reģistrāciju jauniem pacientiem, jo prakses jau ir pārpildītas, bet lielās slodzes dēļ nav iespējams nodrošināt savlaicīgus pierakstus, mājas vizītes un izpildīt kvalitātes kritērijus. Tāpat nav laika arī atvaļinājumiem.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Ar vēlmi strādāt nepietiek, jāpārvar šķēršļi lasiet trešdienas, 15.jūnija, laikrakstā Diena!