Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka sistēmas darbībā vērojami uzlabojumi un strādāt var, tomēr dienas vidū, kad ir aktīvākais darba laiks, strādāt ar sistēmu esot grūti.
Veide tomēr domā, ka e-veselības sistēmas darbība nav apmierinoša, jo tās darbība joprojām ir lēna, kā rezultātā 70% ģimenes ārstu e-veselības dēļ par vairāk nekā stundu palielinājies darbalaiks.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka joprojām ir vairāki trūkumi e-veselības darbībā, tomēr viņas skatījums uz sistēmas darbību bija pozitīvāks nekā Veidei.
Kozlovska norādīja, ka e-receptes iespējams izrakstīt ātrāk un vieglāk nekā iepriekš, kas pat reizēm atvieglojot pacientu pieņemšanu, tomēr šāda situācija esot, strādājot ar lokālajām sistēmām, nevis ar pašu valsts portālu. Darbam portālā lēnā darbība joprojām esot aktuālākā problēma.
VM parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) atzina, ka sistēma pagaidām nedarbojas tik raiti, kā to gribētos gan ministrijai, gan tās padotības iestādēm, tomēr pastāvīgi tiek risinātas visas radušās problēmas.
Vienlaikus Trupovnieks sacīja, ka patlaban e-veselības ieviešanas gaitā ministrija darbojas kā partneris nevis kontrolētājs. Trupovnieks uzskata, ka tieši tā iespējams visas e-veselības problēmas veiksmīgi atrisināt.
VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš savukārt uzskata, ka tagad e-veselības ieviešana notiek daudz sistemātiskāk un institucionalizētāk, turklāt īpaši aktīvi tiekot iesaistīti sistēmas lietotāji, tostarp ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes.
Sēdes noslēgumā Saeimas komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka komisija un tās Sabiedrības veselības apakškomisija turpinās rūpīgi sekot līdzi e-veselības ieviešanas gaitai. Jūnijā plānota nākamā sēde, kurā VM tiks lūgta ziņot par aktuālo ieviešanas gaitu.
nelieli uzlabojumi