Tikmēr portālam lsm.lv Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs paziņojis, ka Latvijā ir novērojams medikamentu trūkums. Viņš izcēlis vairākas būtiskas medikamentu grupas, kas esot tā saucamās “glābjošās” zāles. Galvenās problēmas esot ar elpceļu saslimšanas inhalatoriem, dažādiem sirds mazspējas medikamentiem un antibakteriālajiem līdzekļiem.
Arī Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens laikrakstam Diena apliecināja, ka šogad situācija ar zāļu pieejamību, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav uzlabojusies un atsevišķos gadījumos pat pasliktinājusies. Par zāļu pieejamības problēmām periodiski tiek ziņots arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Ražotāju piegādes kavējas, un pieaug to medikamentu skaits, kuru piegādes no ražotāju puses aizkavējas ilgāk par 30 dienām. “Aptiekām, ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes centriem zāļu apgādes uzņēmumi var piegādāt tikai tās zāles, kuras ražotājs ir piegādājis Latvijai. Diemžēl redzam, ka šajā sezonā situācija ar ražotāju piegādēm ir pasliktinājusies, un daudzi medikamenti nav pieejami pat vairāku mēnešu garumā.
Tā kā Latvijā nav izveidota valsts līmeņa zāļu rezerves sistēma aptieku un ārstniecības iestāžu apgādei ar zālēm, ārstiem un pacientiem šādās situācijās vienīgais risinājums ir izvēlēties alternatīvus medikamentus un sekot līdzi Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē publicētajai informācijai, kas tiek atjaunota katru dienu,” skaidro J. Lībķens.
Tomēr, kamēr ārsti un pacienti publiskajā telpā ziņo par arvien pieaugošu medikamentu trūkumu, ZVA zāļu pieejamības problēmu saasinājumu noliedz, apgalvojot, ka tendences ar zāļu pieejamību pat uzlabojoties un no Latvijas Zāļu reģistrā iekļautajiem 7628 medikamentiem šobrīd tirgū neesot pieejams vien aptuveni 1%. Šis viens procents gan neko nepasaka, cik no tiem ir tā saucamie “glābjošie” medikamenti.
ZVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dita Okmane gan saka, ka regulārs monitorings ir ievests arī zālēm astmas ārstēšanai. “Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļauts daudz zāļu. Būtiski minēt, ka, ja kādas konkrētas zāles nav pieejamas, bieži šīm zālēm ir pieejami analogi - alternatīvas zāles no tās pašas vai citas zāļu grupa, ko var lietot tūkstošo zāļu vietā. Tiek rasti arī dažādi risinājumi, lai nodrošinātu zāļu pieejamību. Piemēram, pērn, kad trūka pretdrudža suspensijas lietošanai bērniem, tās varēja pagatavot aptiekā no tabletēm, kas bija pieejamas un saturēja tādu pašu nepieciešamo aktīvo vielu,” saka D.Okmane.
Viņa arī skaidroja, ka kopējo situāciju ar zaļu pieejamību ietekmē pieprasījums, problēmas ražošanā un piegāžu ķēdēs. Esot arī sezonāli medikamenti, kuriem var būt paaugstināts pieprasījums kādā noteiktā laikā, piemēram, ziemā, saaukstēšanās sezonā. Piemēram, pērn pasaulē bija negaidīti liels pieprasījums pēc amoksicilīnu saturošām antibiotikām.
Par zāļu piegādes pārtraukumiem ziņo ražotāji vai zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki un pēc tam vairumtirgotāji katru dienu atskaitās ZVA par to noliktavās esošajiem krājumiem. Ja zāļu ražotājs uz Latviju tās nepiegādā, arī vairumtirgotājs tās nevar nogādāt līdz aptiekai vai ārstniecības iestādēm. ZVA tikmēr veic saziņu ar alternatīvajiem piegādātājiem un citām iesaistījām pusēm. Ja pieprasījumu nevar nodrošināt ar reģistrētām zālēm, ZVA uzrunā vairumtirgotājus par iespēju saņemt paralēlā importa vai paralēlās izplatīšanas atļauju, kā arī, saņemot atļauju, ir iespēja Latvijā izplatīt vēl nereģistrētas zāles, kas ir citās valstīs reģistrētas un lietotas zāles.
ZVA uzturētajā Zāļu reģistrā tiek publicēta informācija par zāļu pieejamību lieltirgotavās. Savukārt, lai noskaidrotu informāciju par zāļu faktisko pieejamību aptiekās, D. Okmane iesaka izmantot arī tā dēvēto aptieku tīmekļvietnēs pieejamos zāļu meklētājus.