Ko tas reāli nozīmēs, ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) skaļos brīdinājumus par iespējamajiem sodiem, gan varēs pateikt vienīgi pēc kāda laika. Viens no variantiem - ģimenes ārsti baidīsies izrakstīt nosūtījumus un tādējādi cietīs pacienti. Otrs variants - joprojām būs kvotu pārstrāde un ģimenes ārstiem draudēs līguma nepagarināšana ar valsti. Trešā iespēja - veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) izrādīsies taisnība, ka ir iespējams strādāt noteikto kvotu ietvaros. Pēdējam variantam gan ģimenes ārsti netic, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Šā gada jūlijā 57% ģimenes ārstu saņēma brīdinājuma vēstuli no NVD par laboratorisko izmeklējumu kvotu pārtēriņu. Brīdinājumi nosūtīti, bet nekādas sankcijas izvērstas nav. Turklāt, pat pārtērējot noteikto apjomu, ģimenes ārstam joprojām ir tiesības izrakstīt nosūtījumus uz izmeklējumiem, taču tiem jābūt medicīniski pamatotiem. Belēvičs patlaban uzstāj uz stingrāku kvotu ievērošanu, jo uzskata, ka daudzi izmeklējumi esot nepamatoti.
Ģimenes ārste Nellija Salmiņa-Salma no Jelgavas Dienai atzīst, ka arī viņa ir viena no tiem "rakstītājiem", kas pacientiem nosūtījumus uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniedz bieži. "Ko citu darīt - ja nesūtīsim uz izmeklējumiem un vēlāk atklāsies kāda nopietna saslimšana, kas par to būs atbildīgs? Protams, ģimenes ārsts," atzīmē Salmiņa-Salma. Piemēram, atsevišķa grupa ir cukura diabēta pacienti, kuriem analīzes nepieciešamas regulāri. Pērn gan noteiktās kvotas pārsniegtas minimāli. Liela daļa no tām iztērētas meklējumiem trīs pāriem, kuri vēlējās ar valsts atbalstu tikt pie bērniņa, bet uz visām analīzēm bija vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Savukārt, piemēram, pirmdien bijis kāds pacients, kam jāiet uz operāciju, bet nosūtījumi analīzēm prasīti no ģimenes ārsta, lai gan pašam speciālistam, pie kura pacients gājis par valsts naudu, ir iespēja tos izrakstīt.
Kvotas uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izdodas ievērot ģimenes ārstam Gintam Dunkuram no Valmieras, kura praksē ir apmēram 1260 pacientu. Taču viņa gadījumā citādi ir ar kompensējamajiem medikamentiem - vienu gadu pārstrāde bijusi pat 14 000 eiro. Arī Dunkurs ir neizpratnē - kur tad pacientu tālāk sūtīt? Speciālisti ierasti sevi neapgrūtina ar medikamentu izrakstīšanu, tas jādara ģimenes ārstiem, bet, piemēram, atsevišķām diagnožu grupām zāles ir ļoti dārgas. Te nebūtu jārunā par kvotām, bet valstij būtu jāpasaka, ka tā nav spējīga apmaksāt vienas vai otras diagnozes medikamentus.
Kamēr VM ģimenes ārstus vaino kvotu pārsniegšanā, Ģimenes ārstu asociācijā to skaidro ar būtisku naudas trūkumu sistēmā. Patlaban noteiktais apjoms laboratoriskajiem izmeklējumiem ir pārlieku mazs un neatbilst reālajām ārstu un pacientu vajadzībām. Savukārt valsts uz to piever acis, lai taupītu naudu. Arī kāda ģimenes ārste no Rīgas, kura nevēlējās, lai tiek minēts viņas vārds, atzīmēja, ka kvotu trūkums ir jau vismaz 10 gadu un katru gadu ir bažas par to pārtēriņu. Viņa gan atbalsta ministra domu gājienu tajā, ka, ja pacients izvēlas ārstēties privātajā sektorā, tajā arī jāpaliek.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 13.oktobra, avīzē Diena!