Ģirģens rosina atvēlēt ielas arī elektriskajiem skrejriteņiem; ātrumu kontrolēt nespēšot

Valsts policijas pirmdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē sniegtā informācija liecina, ka šogad dzīvību zaudējuši divi elektrisko skrejriteņu vadītāji, bet pērn - neviens. Ja pērn ievainoti vien divi šādi satiksmes dalībnieki, tad šogad - jau 35.

Ģirģens šodien padomes sēdē norādīja, ka skrejriteņu kustība attīstās straujiem soļiem un šis braukšanas līdzeklis ir viens no ērtākajiem pārvietošanās veidiem.

Ministrs pauda gandarījumu par to, ka atbildīgās institūcijas likumdošanā strādā pie skrejriteņa definīcijas. Viņa ieskatā, šis jautājums ir jārisina sadarbībā ar pašvaldību un daudz ātrāk un efektīvāk.

Ja, piemēram, Rīgas pašvaldība vēlas tīrāku gaisu, tad neatkarīgi no autovadītāju neapmierinātības atbilstoši konkrētam plānam esot jāsašaurina brauktuvju daļa, dodot vairāk vietas šādiem alternatīvajiem pārvietošanās veidiem, rosināja Ģirģens.

"Tas ir veids, kā jāstrādā. Vasaras un varbūt arī rudens periodā tiek sašaurināta braukšanas josla un tiek dota zaļā gaisma skrejriteņiem un velosipēdiem, bet rudenī un ziemā braukšanas josla būtu par labu autovadītājiem. Ir jēdzīgāk risināt šo jautājumu ar praktiskiem rīkiem," izteicās ministrs.

Ministrs uzskata, ka Latvijai ir jāskatās uz citu valstu labo praksi, taču pašiem arī jādomā par risinājumiem.

Pēc ministra vārdiem, ceļu policija skrejriteņu vadītājus neķers un nemērīs viņu braukšanas ātrumu, konemaz nespējot izdarīt, un tā vietā pašvaldībām ir jāsakārto infrastruktūra, lai tā būtu piemērota šādiem pārvietošanās līdzekļiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs padomes sēdē norādīja, ka Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā jau iepriekš vairākas reizes ir diskutēts par skrejriteņu normatīvo regulējumu, taču kompromisu tā arī nav izdevies panākt. No CSDD puses pirms mēneša jau ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi par skrejriteņu pārvietošanās ātrumu un citiem ar skrejriteņiem saistītiem jautājumiem.

"Patlaban sabiedrības locekļi ceļu satiksmē piedalās ar elektrisko skrejriteni, elektrisko skrituļdēli, līdzsvara elektriskajām iekārtām. Ir jāsaprot, ka kaut kur jāapstājas, jo ceļu satiksme nav cirks. Ceļu satiksmē var piedalīties ar transportlīdzekļiem, nevis ar katru izdomāto ierīci, kas paredzēta atpūtai parkā vai sporta laukumā. Mēs ar šo jautājumu muļļājamies uz vietas vismaz pusgadu," uzsvēra Golubevs, kurš aicināja atbildīgās iestādes virzīt šo jautājumu steidzami uz priekšu, lai nākamā gada sezonai sākoties regulējums būtu pieņemts.

Ģirģens uz to atbildēja, ka aizliegums nav risinājums, un nākotnē visi braukšot ar šāda veida ierīcēm. "Tas ir infrastruktūras jautājums. Tā nav problēma Rīgā, Brīvības ielā, novilkt baltu līniju un izvietot zīmi, kur drīkst braukt ar elektrisko skrejriteni un velosipēdu. Katrā ziņā policija neķers un nemērīs skrejriteņu ātrumu. Jūs piedāvājat noteikt ātrumu, bet kā policija to izdarīs? Tas fiziski nav iespējams," uzsvēra ministrs.

Atbildot ar repliku, Golubevs norādīja, ka, valstij vai pašvaldībai sakārtojot veloinfrastruktūru, elektriskie skrejriteņi varētu droši pārvietoties, taču patlaban šādas infrastruktūras nav, tāpēc nav citas iespējas, kā ieviest atbilstošu normatīvo regulējumu, "nevis atstāt jautājumu pašplūsmā un skaitīt bojāgājušos".

Padomes vadītājs, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), noslēdzot abu amatpersonu diskusiju, norādīja, ka iepriekš sagatavotie priekšlikumi jāvirza tālāk saskaņošanai, bet pašvaldībām tikmēr jāgatavo infrastruktūra, kas būtu droša visiem satiksmes dalībniekiem.

Jau ziņots, ka novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas sēdē tās dalībnieki apsprieda sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos, kas regulēs elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē.

Normatīvu grozījumos paredzēts, ka elektriskajam skrejritenim konstruktīvais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā, tam nav pedāļu, tas ir paredzēts vienam cilvēkam, aprīkots ar stūri vai roku balstu, kas mehāniski savienots ar korpusu.

Domnīcā 65% dalībnieku atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka konstruktīvais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā.

Tāpat tika diskutēts, vai atļaut pārvietoties ar elektrisko skrejriteni no 12 vai no 14 gadu vecuma un 60% domnīcas dalībnieku atbalstīja priekšlikumu atļaut pārvietoties no 14 gadu vecuma. Tiek rosināts arī, ka vecumā no 14 līdz 18 gadiem elektriskā skrejriteņa vadītājam nepieciešama vadītāja apliecība, bet no 18 gadu vecuma tā vairs nebūs nepieciešama.

Vairums domnīcas dalībnieku - 80% - atbalstīja priekšlikumu, ka ar elektriskajiem skrejriteņiem varēs pārvietoties pa brauktuvi, kurā atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 kilometrus stundā.

Tāpat 90% domnīcas dalībnieku atbalstīja regulējumu, ka elektriskajiem skrejriteņiem visu laiku jābūt iedegtam baltam lukturim priekšpusē un sarkanam lukturim aizmugurē.

Vairums jeb 66% domnīcas dalībnieku atbalstīja priekšlikumu, ka ar elektrisko skrejriteni drīkst šķērsot gājēju pāreju, nenokāpjot no tā.

Lielas diskusijas izraisīja jautājums, vai atļaut piedalīties satiksmē ar citiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, piemēram, segvejiem, monoriteņiem, elektriskajiem skrituļdēļiem un citiem, un 55% domnīcas dalībnieku atbalstīja šo transportlīdzekļu dalību satiksmē.

Domnīcas diskusijā tika minēts, ka Francijā un Slovākijā nesen pieņemti likumi, kas aizliedz ar elektriskajiem skrejriteņiem pārvietoties pa gājēju ietvēm, bet paredz to pārvietošanos tikai pa velojoslām un Slovākijas gadījumā arī pa ceļa nomali. Ņemot vērā to, ka Latvijā veloinfrastruktūra nav attīstīta, domnīcas dalībnieki vienojās, ka ierobežojums pārvietoties pa ietvēm nebūtu ieviešams, tāpēc pietikšot ar ātruma ierobežojumu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsvēra, ka prioritārai ir jābūt drošībai nevis jaunām pārvietošanās iespējām vai jauniem biznesiem.

Satiksmes ministrija paziņojusi, ka izstrādājot regulējumu, ņems vērā visus paustos viedokļus, tomēr prioritāte tiks piešķirta drošības jautājumiem.