Graudkopji pārprasti - naudu valstij nemaz neprasīja

Tie nav zaudējumi, bet gan negūtie ieņēmumi, ja salīdzina ar 2012.gadu, kad raža bija ļoti laba. Otrkārt, viņi nemaz neprasa valdībai segt radušos starpību, tikai informē par aktualitātēm nozarē, ceturtdien, 4.decembrī, vēsta laikraksts Diena.Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka atbildīgie ministri iepazīstināti ar situāciju sektorā tāpēc, lai viņiem būtu pilnīga aina par tajā notiekošo: "Pēdējā pusgada laikā redzam, ka dažādu iemeslu dēļ būtisku kritumu piedzīvo visi sektori. Nesaprotu, kāpēc valdības pārstāvji tik asi reaģēja, jo naudu neprasījām. Varbūt viņiem ir paniskas bailes no tā, ka tik arī mēs nesākam prasīt."Līdzīgi norāda arī kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža. Viņš saka - ir svarīgi, lai valdībai būtu skaidrība par notiekošo sektorā, īpaši brīdī, kad situācija ir kritiska. Pērnā ziema nozarei esot bijusi ārkārtēja. "Pat visvairāk pieredzējušie agronomi neatceras, ka vēl kaut kad iepriekš Zemgalē būtu izsaluši gandrīz visi ziemāji. Visu nācās pārsēt ar vasarājiem, kas nav tik ražīgi. Turklāt tādā krīzē nebija sēklu, tās bija jāimportē. Papildus tam vasarāji ir mazāk ražīgi nekā ziemāji. Rudens ražas novākšanas periods bija ļoti lietains, tas nozīmē papildu izmaksas kaltēšanai. Tā kā mitruma ietekmē graudi zaudēja kvalitāti, ļoti liela daļa tika novirzīta lopbarībai, bet lopbarības graudu cena ir ievērojami zemāka," graudkopju nedienas uzskaita Ruža un piebilst: "Pirms diviem gadiem Dieviņš bija latvietis, turpretim tagad viņš ir novērsies, bet līdzsvaram jābūt. Ja tu esi kārtīgs saimnieks, tad būsi uzkrājis līdzekļus no laika, kad pelnīji vairāk."Graudkopība no Krievijas embargo nav cietusi, tomēr arī bez tā šajā jomā rūpju netrūkst. Juris Lazdiņš pauž neizpratni par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) padomu graudus ilgāk uzglabāt bunkuros, lai tos vēlāk varētu pārdot dārgāk. "Šis aizrādījums nav īsti korekts, jo maksājumu grafiki un saistības ir jāpilda. Lielākajai daļai lauksaimnieku septembris un oktobris ir mēneši, kad bankām bija jāmaksā kredītu pamatsumma. Tieši tajā brīdī graudu cena bija dramatiski zema. Ja kāds saka, ka graudus var paglabāt bunkuros, es piekrītu, bet tikai ar nosacījumu, ja to var atļauties. Tādā gadījumā var teikt, ka arī pienu var pārstrādāt pulverī vai sierā un glabāt noliktavās, lai to pārdotu tad, kad būs labāka cena," viņš nopūšas. Vairāk lasiet Aļonas Zanderes rakstā _Graudkopji naudu nemaz neprasīja laikraksta Diena _ceturtdienas, 4.decembra, numurā!