Graudu audzētāji nogaida, lai ražu varētu pārdot dārgāk

Jāpiebilst, ka iemesls, kāpēc kritusies graudu cena, ir tas, ka šogad pasaules graudu kopraža, visticamāk, krietni pārsniegs patēriņa vajadzības, un prognozes par lielākajām graudu eksportētājvalstīm ietekmē cenas daudzās valstīs, to vidū arī Latvijā. Taču labā ziņa ir priekšzīmīgā graudu kvalitāte, par ko liecina augstais proteīna un lipekļa saturs.Pērnais gads graudu audzētājiem un pārstrādātājiem palicis atmiņā ar vairākiem rekordiem. Graudu vidējās iepirkuma cenas no 134,70 latiem par tonnu 2011.gadā pieauga līdz 145,62 latiem par tonnu 2012.gadā, turklāt iepriekšējā sezona bijusi īpaša arī ar lielo ražu - pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūtā graudu kopraža sasniedza 2,1 miljonu tonnu. Centrālās statistikas pārvalde vēsta, ka graudu kopievākums 2011.gada ražu pārsniedza par 50,5%.Taču iepriekšējais gads uzskatāms par retu izņēmumu, jo, kā norāda biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, saimniekojot vairāk nekā 20 gadu, tas bijis pirmais gads ar tik labu ražu un iepirkuma cenu. "Publiski tiek kultivēts mīts, ka pagājušajā gadā cenas bija tik lielas, zemnieki tādu peļņu guva! Publiski izskan, ka tas tā ir bijis vienmēr un ka visi tik labi dzīvoja, bet tas tiešām bija viens gads. Lauksaimniecībā tas neko nenozīmē, un uz to nevar balstīties," teic M.Dzelzkalēja.Līdzīgu viedokli pauž arī I.Singelmane, sakot, ka pērngad iepirkuma cena bijusi "uzpūsti augsta, taču tagad tā atgriezusies saprāta līmenī" un, viņasprāt, nebūt nav uzskatāma par ļoti sliktu. "Protams, ka ir grūti uz to skatīties, salīdzinot ar pagājušo gadu," neslēpj I.Singelmane.Tomēr graudu pārstrādātāji norāda, ka šī gada iepirkuma cena lauksaimniekus "darījusi domīgus", par ko liecina salīdzinoši zemā pārdošanas aktivitāte. AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pieļauj, ka lauksaimnieki ar jaunajām cenām vēl īsti nav apraduši, tomēr optimistiski raugās uz uzņēmuma plānu iepirkt 150 tūkstošus tonnu graudaugu. M.Dzelzkalēja norāda, ka zemnieki izvēlas uzglabāt pietiekami daudz, gaidot brīdi, kad cena biržā būs visizdevīgākā. Parasti graudu cena viszemākā ir ražas novākšanas laikā - augustā, septembrī un oktobrī, taču pēc tam cena paaugstinās."Vai ir pareizi gaidīt vai ne, uz to atbildēt nevar neviens, jo mēs esam eksportētājvalsts un tieši saistīti ar pasaules tirgus svārstībām. Ja pasaules tirgum graudu cena ies uz augšu, tad arī Latvijā viņa nenoliedzami ies uz augšu, ja turpinās kristies, tad, protams, arī Latvijā graudu cena kritīsies," norāda AS _Rīgas dzirdnavnieks _piegādes ķēdes direktors Uldis Ulmanis.Vēl viens iemesls tam, kādēļ lauksaimnieki nesteidzas graudus pārdot, ir gaidāmā pievienošanās eirozonai, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis: "Lielie zemnieki, kuriem apgrozījums ir vairāki simti tūkstošu, pārdos ražas pēc jaunā gada, kad būs eiro un nebūs jātērē konvertācijām." O.Balodis arī uzskata, ka viens no galvenajiem ražas pieturēšanas iemesliem ir vēlme graudus pārdot par augstāku cenu.Visu rakstu lasiet otrdienas Dienā!